297. Kas veic kristību?


Romas katoļu reliģijas izpratne par Baznīcu [3.daļa]

Lasi 2.daļu

Bet ja RKB nav Kristus Baznīca, tikai izliekas par tādu /nebūdama baznīca, tomēr pretendē uz tās statusu, kas tad gan tā patiesībā ir? Ja RKB nevada Svētais Gars, tad kā gan tā vēl spēj pastāvēt?[4]

Nav iespējams taču, ka kaut kas pastāvētu, ko neuztur patiesais Dievs, un autora viedoklis ir, ka motivāciju RKB atrod pašiedvesmā; enerģiju tiem dod aizvien jaunu un jaunu pievilto straumes spēks. Bet kā dzinējspēks tam kalpo elks. Uz to ap to un paklausot tam tiek organizēti koncili, tiek pulcinātas masas un pašiem lojālākajiem elka atzinējiem tiek piešķirti velna, antikrista un viltus apustuļu hierarhiskās sistēmas amatu krēsli. Priesteri – pakalpiņi un vesela virkne rindā stāvošo, kas gaida gatavībā pakalpot, lai tikai paši izvirzītos par kādu pakāpienu augstāk.

Tas pats Dieva vārds, kas pie dzīvības uztur gan ticīgos, gan neticīgos Tas pats arī nešķīstos garus un pašu velnu tur saistītu gaidāmajai tiesai.

Tie ir viltus apustuļi un viltīgi strādnieki, izlikdamies par Kristus apustuļiem. Nav arī brīnums; jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli. Tad arī nav nekas sevišķs, ka viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem; to gals būs tāds kā viņu darbi.. [2.Kor.11:14]

AP KO PULCĒJAS RKB

Autora viedoklis ir, ka RKB biedri drīkst un var pulcēties [un pulcējas] ap visu ko tikai ne patiesu Dieva vārdu – Dievu un Cilvēku Jēzu Kristu.

753. Jaunajā Derībā tie visi [tēli, pamatidejas variācijas] atrod jaunu centru: Kristus kļūst par šīs tautas “Galvu”.

Tā patiess Dievs un patiess cilvēks tiek aizstāts ar pašizdomātu dievu – ar cilvēka domu projicētu dievu [variāciju par tēmu - "kāds varētu būt dievs"]. Cilvēks, cilvēka filozofija, – “ko dievs gribēja pateikt, savā vārdā sakot to vai šo”; pamatideja, tēls, kuram mums jācenšas līdzināties; cilvēks pats [radība] cenšas ieņemt Dieva statusu: “darīsim tā un tā, lai sasniegu to un to”
.
Un ar ko gan autoram būtu iespējams pierādīt ka RKB pulcējas ap citu kristu?…, kā vien ar Dieva paša teikto:

no viņu augļiem jums tos būs pazīt. Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. [Mt.7:20-21]

Turpinājums domu precizē:

753. …ap šo centru [iluzioro jēzu] sakārtojas tēli, kas ņemti no “ganu vai zemkopju dzīves, no celtniecības jomas vai ģimenes un laulāto dzīves.

Tas, ka patiesais Kristus ir tikai izkārtne RKB teoloģijā liecina tas, ka zem šīs izkārtnes ir iekārtojusies un veiksmīgi darbojas kāda netikle, ar segvārdu “tautu Ķēniņiene” kuru RKB iztapīgi cenšas apsegt ar svešām drēbēm [nelietīgi izmantojot Dieva dzemdētājas - jaunavas Mirjamas tēlu un vārdu. Marija patiesi ir nevainīga šajās RKB politiskajās spēlēs.

Katoļi ir dedzīgi atzinuši, ka lūgšanas Marijai, piemēram, rožukronis, ir viņiem liels mierinājums. Kādēļ tas tā ir, ka RKB izjūt lielāku atvieglojumu, lūdzot Mariju, nevis Kristu? Tas liek mums atgriezties pie strīda par starpniecību.

Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem - cilvēks Kristus Jēzus, [1.Tim.2:5].

KAS TĀ PAR BAZNĪCU KAS PULCĒJAS AP MĀŅIEM

Dievs, kuru pielūdz RKB, kuru māca RKB un kuru atspoguļo RKBK sen jau vairs nav tas pats Dievs, kurš māca savus ticīgos, Dievs, kurš māca par sevi un Dievs, kurš ved pie sevis. Patiess Dievs – cilvēks Jēzus, kurš ir Kristus, kurš par Kungu tiek saukts Luteriskajās ticības apliecībās

789. …ap šo centru sakārtojas tēli, kas ņemti no “ganu vai zemkopju dzīves, no celtniecības jomas vai ģimenes un laulāto dzīves.

Vārdi, ar kuriem tiek izpausta doma jau runā paši par sevi. Un netiešais – vispārinātais apraksts RKBK liecina par neapšaubāmu misticisma klātbūtni RKB. Un tā kā reāliem cilvēkiem nav iespējams pulcēties ap iedomu tēlu; un tā kā Ģipsī izlieta “tautu ķēniņiene” nespēj pieņemt un apmierināt lielo gribētāju pūli tad tie ņem un ieceļ sev reālu dzīvu cilvēku, kura priekšā tad arī, klanās lokās un zemojas uz nebēdu

Romas pāvestu apbrīno par to vien, ka viņš iznācis uz balkona, viņam visi smaida, viņa priekšā met krustus, viņam bučo roku [un gluži vai ģībst aiz laimes tie, kuri tikuši tuvumā] un viņam cenšas visādi citādi liekuļot] un kurš gan tādā brīdī gan vēl ir spējīgs domāt par Dieva vārdu, kad pats dieva pārstāvis ir klātesošs.[5]

Lai lasītājam kļūtu vēl skaidrāka šī nepārprotamā norāde, autors atkārto vēlreiz: “Romas pāvesta amats nav no Dieva, tas ir no velna, tas ir cilvēku iecelts, tas ir antikrista amats”. Rakstos par to ir brīdināts:

….ka jūs neapgrēkojaties un nedarināt sev dieva atveidu kādā tēlā līdzīgu kādam vīrietim vai sievietei. [5.Moz.4:16]

Laika un iespēju trūkuma dēļ autors pat nelietos skaidrojumus no pravieša Daniela grāmatas par tēlu, kurš uzcēlis savas pilīm līdzīgās teltis starp Lielo jūru un svētās godības kalnu ir nolikts gaidīt, kad pienāks viņa gals, “un palīdzības ne no viena tam nebūs.” [Dan 11:45]

Lai mums pietiek ar šo norādi uz lielo netikli, kas parādās RKBK ar savu visai cēlo misijas mērķi

850. [730.] …vest cilvēkus uz līdzdalību visdziļākajā vienotībā, kas pastāv starp tēvu un dēlu viņu mīlestības garā.

Jau jautājums [pamatideja] par to, ka kādam pašam būtu iespējams iespraukties šajā Dievišķumā ir muļķīgs pārpratums [6]

Tik pat bezjēdzīga ir doma, ka kāds varētu sev vēl kādu citu ievest līdzi [pa sētas durvīm] paradīzē. [1.Kor.7:16] Tāpat arī visas citas variācijas par citu starpnieku [vai starp-starpnieku] var novest vienīgi pie maldiem vai apzinātas krāpšanas.

Un ja jau metode “vēlamo vērst par esošo” īsti nedarbojas nākotnes mērķu sasniegšanā, cik gan mazāk to vēl varētu izmantot pagātnes izmainīšanai.

Tomēr ja vēsturi nevar izmainīt realitātē, to tomēr var izmainīt cilvēku prātos. Un ja jau RKB uzdrošinās ietulkot Sv.Rakstu vietās savas domas, par cik gan vēl vairāk droši var tikt veidota arī pasaules vēsture tā kā pie varas esošajam pāvestam šķiet pareizi esam [kā ienāk prātā].

Izmantojot šo apšaubāmo metodi arī senākajos bīskapu sarakstos antikrists ir ietulkojis savas hierarhiskās sistēmas iedīgļus. .

Ērihs Kaspars, lielais pāvestu vēstures aprakstītājs, kura mūža darbs tā arī ir palicis nepabeigts, savā darbā “Schriften der Koniningsberger Gelehrten Gesellschaft 1926 [Vecākais Romas bīskapu saraksts]” ir uzrādījis rezultātus, kas savukārt ļāvis Hermanim Zassem pierādīt, ka mūsdienu “Romas pāvestu amatu saraksti” ir safabricēti un Romā vēl III gs. nav bijušas nekādas monarhistiska bīskapa pazīmes, bet gan pastāvējusi pilnīgi vienlīdzīgu bīskapu kolēģija.

881. Nosaukdams Sīmani Pēteri [כיפא [kefa] – klints aramiešu valodā], ka Kungs vienīgi viņu darīja par Baznīcas klinti.

Pāvestieši izvirza savas pretenzijas uz apustulisku pēctecību, lai gan Raksti skaidri atklāj, ka Kristus ir patiesā klints, un Pēteris Sīmaņa dēls netika izredzēts pēc miesas un asinīm, bet pēc savas atziņas, ka Jēzus ir Kristus = Dieva Dēls nācis cilvēka miesā.

PĀVESTA LOMA ANTIKRISTA BAZNĪCĀ

To, ka visa RKB hierarhiskā struktūra ir balstīta ne vien uz maldiem, bet apzinātu krāpšanu un slepenas vienošanās pamatiem [celtnes stūrakmens ir meli] pierāda gan Sv.Raksti, gan vēstures pētnieki un pats Kungs Svētais Gars to atgādina katram vienam Kristū “uz patiesības ceļa uz dzīvību” esošajam. Patiesi, kas gan patiesības garam varētu būt kopējs ar maldu gariem vai to nesējiem; kas kopējs svēto biedrībai ar nez kādu tur mistiski-dievišķo vienotību, pie kuras tās sludinātāji nonākuši kādas iekšēji visdziļākās slepenās vienošanās rezultātā?

882. Pāvests, Romas bīskaps ir “pastāvīgs un redzams vienības princips un pamats, kas savstarpēji vieno gan bīskapus gan ticīgos [t.i. apgalvojums, ka bīskapi var nebūt ticīgi]. Patiešām, Romas pāvestam kā Kristus vietniekam un visas Baznīcas virsganam pār baznīcu ir pilnīga, augstākā un universālā vara, ko viņš vienmēr ir tiesīgs brīvi pielietot.

Jautājums netiek un nevar tikt apskatīts Kristīgi [paturot neizkropļotu Luterisko izpratni] no tāda skatu punkta, kā to redz romieši savās RKBK vīzijās:

886. Ikviens no bīskapiem ir savas vietējās baznīcas vienības princips un pamats.

883. – 884. Bīskapu kolēģijai ir autoritatīvs augstākās varas pār baznīcu nesēja, tomēr tā šo varu var pielietot un īstenot vienīgi ar Romas pāvesta piekrišanu.

Lasi 4.daļu


[4] – Atbildi uz jautājumu “Kāds gars valda RKB” ir iespējams rast atbildot uz jautājumu: “
Ap ko pulcējas RKB?

[5] – sīvs autora sarkasms

[6] – kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, Viņam lai ir gods un mūžīga vara! Āmen! [1.Tim.6:16]

Birkas: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

3 atsauces par “Romas katoļu reliģijas izpratne par Baznīcu [3.daļa]”

  1. talyc:


    e-e-ehh
    akal šitā ķengāšanās par katolīšiem…

  2. Didzis Meļķis:


    Tas sākums – “Ap ko pulcējas..” – kaut kā ārpus konteksta liekas, un līdz ar to – ne sevišķi sakarīgs.

  3. pinokio:


    Kādā dzērumā šitādi murgi tiek kopā karināti?… Džusss…



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.