Ieskaties

12 komentāri par “Ziedot vai neziedot ebaznica.lv

  1. …Lūk šomēnes (2015.g.februāris) ir paraugs tam, ka viens darbs, kas ticībā darīts ir vairāk vērts par simtu tukšiem vārdiem. Tik daudzi …tik ilgi savā svētulībā šausminājās par pasaulīgajām re-klāmām, kas vietā un nevietā “rotāja” e-mūrus, bet tikai viens savu nepatiku apliecināja (pārskaitot 15 eiro).

    Man tiešām vieglāki elpojas mūsu e-vidē bez reklāmām, (un mūsu uzstādījums ir godīgs – kā e-baznīcēnu ziedojumi sasniedz šo “maģisko” skaitli, tā iestājas bezreklāmu mēnesis …un otrādi, kad saziedotā kopsumma izdilusi zemāka par 15 eiro, tā atgriežamies pie nolādētājām reklāmām (tikai nu jau tās kalpos kā piemineklis e-baznīcēnu vienaldzībai…
    par šo tēmu e-polemikā

  2. Savā draudzē esmu redzējis daudzus ziedotājus, kas no maciņa izlasa nevajadzīgās melnās kapeiciņas. Ārējais izskats neliecina par dzīvi lielā trūkumā vai uz ielas, tie nav pēdējie graši. Drīzāk tas ir skopums, vai kāda man nezināma īpašība. Tomēr, paldies Dievam, draudze spēj panest mēneša izdevumus ap EUR 8000-10000.

    Paldies par aso komentāru! Tikai šodien pamanīju, ka nav reklāmas. Un tas ir ļoti forši. Domāju, ka arī martā reklāmas nebūs.

  3. Ziedot (ne neziedot) tas ir fenomens, kas grūti skaidrojams cilvēka prātam (domājams ne kā citādi, kā Dieva darbs pie cilvēka sirds)

    Es neskatos te 2.Mozus grāmatas (Exodus) 36. nodaļā, kad dažs pēc sirds skubinājuma, cits pēc laba prāta bija nākuši un nesuši savas upura dāvanas Tam Kungam Saiešanas telts celšanai, kalpošanai un svētajām drēbēm. Kas gribēja nesa zeltu, citi veltīja sudrabu un varu; kādi nesa dārgakmeņus, citi cēlkokus, smalkus audumus, rotaslietas, zvērādas, vērpumus un diegus utt.

    Priecīga labprātība; sirds skubinājums, tas tur skaidri jaušams.

    Savukārt prasmīgie vīri, kuriem Tas Kungs bija devis gudrību un māku veikt jebkuru darbu svētnīcas celšanā, n e-zūdījās un n e-bažījās, vai varēs tikt galā ar to, ko Tas Kungs pavēlējis darīt; viņi n e-baidījās, ka kaut kā varētu pietrūkt. Gluži otrādi, viņi sacīja Mozum: “Tauta nes vairāk, nekā kalpošanas darbam ir vajadzīgs.

    Tad nu lai katris arī darām, pēc tā, kas kuram sirdī ielikts:)

  4. Es varu vien piebilst, ka latvju kristietis vienkāršais uzskata, ka baznīca (tai skaita arī e-BAZNICA) naudu rauš pa tiešo no debesīm, tāpēc ziedošanu uzskarta par garīdznieku alkatības apmierinašanas instrumentu…

  5. Labi, ka e-pāvests nav n e-maldīgs:)

    Manuprāt latviešu cilvēki ziedo pat ļoti labprāt, ja vien ir skaidri redzama vajadzība (nevis ziedošana ziedošanas pēc) un ja ir pietiekami caurspīdīga iespēja redzēt, ka ziedojums aiziet tur, kur tas mērķēts.

  6. Savā draudzē zinu cilvēkus, kas ziedo 10 tiesu līdz pēdējam centam pirmkārt, tad apmaksā rēķinus, kas paliek pāri tērē sev. Es esmu antiziedotājs, samaksāju visus rēķinus, tad no tā kas paliek ziedoju draudzei tik, lai paliktu dzīvošanai sev, sanāk pa nullēm. Pēc pirmā varianta neizdzīvošu, jo vergoju diviem kredītiem, jo gribēju, lai zeme zem mājas būtu mana un jumts netecētu.
    Esmu pateicīgs Dievam, ka nekad neesmu izjutis trūkumu, badu, krīzi pārziemoju pat īpaši nemanīdams. Reāli man nekā netrūkst (te nedomāju vasarnīcu Jūrmalā, Mersedesu, mīļāko, suni…) Bet ir aizdomas, ka kādreiz dabūšu trūkties.

  7. mans ar “latvju kristietis vienkāršais” bij domājis ne tādu, kam sirds ir uzmodināta, bet tādu, kas iet baznīcā iešanas pēc…

  8. Par sevi dažreiz esmu iedomājies, ka ir bijis laiks kad gāju baznīcā iešanas pēc. Iesvētījos un pievienojos Rīgas Jēzus draudze 2008.gadā. Cītīgi apmeklēju Dievkalpojumus, eiforija, tad mācītāja piedāvājums kalpot kā pērminderam, tad lepnums, ka esmu labāks kā citi. Pēc tā visa ticības panīkums, daudz jautājumu, nesaprašana. Pašlaik jūtos draudzē nepilnīgi, jo ir palicis tas baznīcā iešanas pēc…
    Patiešām, saprotu, ka alkstu pilnīgu grēksūdzi. Ne tikai par posmu pēc iesvētes, bet par savu visu dzīvi. Bet baidos apbēdināt savas draudzes mācītāju kuram par mani ir izveidojies labs priekšstats, jo viņam taptu zināmas manas tumša lietas. Bet kā es vēlētos šīs saites pārraut.
    Sanāca iedzert alkoholu, un samurgot šo.

  9. ir atšķirība ko (kā) tu i e-dzer

    Dodiet stiprus dzērienus tiem, kam draud pazušana, un dodiet vīnu noskumušām sirdīm, lai viņas dzer un aizmirst savas ciešanas un neatceras vairs savu nelaimi. (Sal.pam. 31:6-7)

    bet pie absolūcijas un vakarēdiena būtiski ir tas vai joprojām tici tam ko saņēmi savā kristību brīdī – proti, visu grēku piedošanu.

    – – –

    bet ja runājam par ziedošanu… mmm ziedošanas pēc … mmm … jā, protams nav aizliegta

  10. Jēzus vēl šodien sauc: nāciet pie Manis visi, bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs atvieglināšu. Ņemiet uz sevi Manu Jūgu…apgalvoju, ka nevajadzēs, negribēsies iedzert…

  11. Manuprāt, “latvju kristietis vienkāršais” ir tas, kas Dieviņam tic un Jēzus arī viņam nav svešs, bet baznīcā iet labi ja pa augstiem svētkiem.

    Tas, kas baznīcā iet iešanas pēc, jau ir “latvju kristietis nopietnais”.:)

  12. ja luteranis būtu teicis …ieviņam tic un vārds “Jēzus” nav sveš…
    tad vēl tā kā varētu piekrist tavam šķirojumam

    Jo tāds, kuram Jēzus devies pazīstams nevar palikt vienaldzīgs
    … tāds kļūst vai nu karsts, jebšu atsalst pavisam

Atbildēt