Ziedot vai neziedot ebaznica.lv
Lai arī e-BAZNICA nekad nav uzstājīgi lūgusi ziedojumus, desmito tiesu vai finansiālu atbalstu, tomēr daudzi e-baznīcēni uzdod sev jautājumu – ziedot vai neziedot ebaznica.lv?
| Konfesionāli Luteriskā Biedrība Reģ.nr. 40008118904 Krišjāņa Barona iela 125-15, LV-1012 Konts “Swedbank” AS: LV94 HABA 0551 0185 4579 2 Maksājuma mērķis: Ziedojums |
Jāpiekrīt, ka tiešām e-BAZNICA sistemātiski neatgādina par ziedojumiem, jo e-projekta atbalstīšanu atstāj katra e-baznīcēna paša ziņā, tomēr skaidrības labad e-ntuzisasti nolēma publicēt šo informatīvo rakstu par teoloģiski-izklaidējošās interneta vietnes ikdienu.
Pirmkārt, jā, tā ir patiesība. Diemžēl, e-BAZNICA nepastāv pati par sevi un no svaiga gaisa. e-BAZNĪCĀ ikdienas tiek ieguldīts apjomīgs darbs, tādēļ šodien e-BAZNICA īpaši pateicas ikvienam, kurš aizvadītajā gadā veltīja savas pūles un sirdi e-projektam.
Pirms kāda laika e-ntuziasti bija grūtas izvēles priekšā un finansiālu apsvērumu dēļ izšķīrās par labu reklāmu publicēšanai e-BANZICĀ, kas radīja sašutumu e-baznīcēnu vidū. Protams, e-ntuziasti būtu pieturējušies pie sākotnējā koncepta un popularizējuši vienīgi kristiešu pasākumus, tomēr e-BAZNICAs uzturēšanai un attīstībai bija nepieciešams kardinālāks risinājums.
Minēšu dažas izdevumu pozīcijas, kas ir saistītas ar e-BAZNICAs uzturēšanu. Attīstības un citi izdevumi nav tik regulāri un fiksēti, tādēļ tos nav tik vienkārši paredzēt. Parasti šiem mērķiem tiek novirzīti atlikušie līdzekļi, ja tādi ir.
Tātad trīs domēnu vārdu [ebaznica.lv, e-baznica.lv un baznīca.lv] izmaksas ir 32,67 39,20 EUR gadā, hostings 89,96 118,80 EUR, bankas komisijas 42,72 65,40 EUR, kas kopā sastāda 165,35 223,40 EUR gadā tikai pamatfunkciju nodrošināšanai.
Jaunajā gadā e-ntuziasti ir nolēmuši maksimāli samazināt laicīgo reklāmu izvietošanu e-projektā, un uzticēt e-BAZNICU tās regulārajiem apmeklētājiem un lasītājiem – e-baznīcēniem. Mēnesī mums visiem kopā būtu jāsaziedo vismaz 15 20 EUR, lai mūsu e-BAZNICA pastāvētu, un pavisam nedaudz vairāk, lai tā zeltu un augtu Dievam par godu un cilvēkiem par svētību e-pasaulē.
…Lūk šomēnes (2015.g.februāris) ir paraugs tam, ka viens darbs, kas ticībā darīts ir vairāk vērts par simtu tukšiem vārdiem. Tik daudzi …tik ilgi savā svētulībā šausminājās par pasaulīgajām re-klāmām, kas vietā un nevietā “rotāja” e-mūrus, bet tikai viens savu nepatiku apliecināja (pārskaitot 15 eiro).
Man tiešām vieglāki elpojas mūsu e-vidē bez reklāmām, (un mūsu uzstādījums ir godīgs – kā e-baznīcēnu ziedojumi sasniedz šo “maģisko” skaitli, tā iestājas bezreklāmu mēnesis …un otrādi, kad saziedotā kopsumma izdilusi zemāka par 15 eiro, tā atgriežamies pie nolādētājām reklāmām (tikai nu jau tās kalpos kā piemineklis e-baznīcēnu vienaldzībai…
par šo tēmu e-polemikā
Savā draudzē esmu redzējis daudzus ziedotājus, kas no maciņa izlasa nevajadzīgās melnās kapeiciņas. Ārējais izskats neliecina par dzīvi lielā trūkumā vai uz ielas, tie nav pēdējie graši. Drīzāk tas ir skopums, vai kāda man nezināma īpašība. Tomēr, paldies Dievam, draudze spēj panest mēneša izdevumus ap EUR 8000-10000.
Paldies par aso komentāru! Tikai šodien pamanīju, ka nav reklāmas. Un tas ir ļoti forši. Domāju, ka arī martā reklāmas nebūs.
Ziedot (ne neziedot) tas ir fenomens, kas grūti skaidrojams cilvēka prātam (domājams ne kā citādi, kā Dieva darbs pie cilvēka sirds)
Es neskatos te 2.Mozus grāmatas (Exodus) 36. nodaļā, kad dažs pēc sirds skubinājuma, cits pēc laba prāta bija nākuši un nesuši savas upura dāvanas Tam Kungam Saiešanas telts celšanai, kalpošanai un svētajām drēbēm. Kas gribēja nesa zeltu, citi veltīja sudrabu un varu; kādi nesa dārgakmeņus, citi cēlkokus, smalkus audumus, rotaslietas, zvērādas, vērpumus un diegus utt.
Priecīga labprātība; sirds skubinājums, tas tur skaidri jaušams.
Savukārt prasmīgie vīri, kuriem Tas Kungs bija devis gudrību un māku veikt jebkuru darbu svētnīcas celšanā, n e-zūdījās un n e-bažījās, vai varēs tikt galā ar to, ko Tas Kungs pavēlējis darīt; viņi n e-baidījās, ka kaut kā varētu pietrūkt. Gluži otrādi, viņi sacīja Mozum: “Tauta nes vairāk, nekā kalpošanas darbam ir vajadzīgs.
Tad nu lai katris arī darām, pēc tā, kas kuram sirdī ielikts:)
Es varu vien piebilst, ka latvju kristietis vienkāršais uzskata, ka baznīca (tai skaita arī e-BAZNICA) naudu rauš pa tiešo no debesīm, tāpēc ziedošanu uzskarta par garīdznieku alkatības apmierinašanas instrumentu…
Labi, ka e-pāvests nav n e-maldīgs:)
Manuprāt latviešu cilvēki ziedo pat ļoti labprāt, ja vien ir skaidri redzama vajadzība (nevis ziedošana ziedošanas pēc) un ja ir pietiekami caurspīdīga iespēja redzēt, ka ziedojums aiziet tur, kur tas mērķēts.
Savā draudzē zinu cilvēkus, kas ziedo 10 tiesu līdz pēdējam centam pirmkārt, tad apmaksā rēķinus, kas paliek pāri tērē sev. Es esmu antiziedotājs, samaksāju visus rēķinus, tad no tā kas paliek ziedoju draudzei tik, lai paliktu dzīvošanai sev, sanāk pa nullēm. Pēc pirmā varianta neizdzīvošu, jo vergoju diviem kredītiem, jo gribēju, lai zeme zem mājas būtu mana un jumts netecētu.
Esmu pateicīgs Dievam, ka nekad neesmu izjutis trūkumu, badu, krīzi pārziemoju pat īpaši nemanīdams. Reāli man nekā netrūkst (te nedomāju vasarnīcu Jūrmalā, Mersedesu, mīļāko, suni…) Bet ir aizdomas, ka kādreiz dabūšu trūkties.
mans ar “latvju kristietis vienkāršais” bij domājis ne tādu, kam sirds ir uzmodināta, bet tādu, kas iet baznīcā iešanas pēc…
Par sevi dažreiz esmu iedomājies, ka ir bijis laiks kad gāju baznīcā iešanas pēc. Iesvētījos un pievienojos Rīgas Jēzus draudze 2008.gadā. Cītīgi apmeklēju Dievkalpojumus, eiforija, tad mācītāja piedāvājums kalpot kā pērminderam, tad lepnums, ka esmu labāks kā citi. Pēc tā visa ticības panīkums, daudz jautājumu, nesaprašana. Pašlaik jūtos draudzē nepilnīgi, jo ir palicis tas baznīcā iešanas pēc…
Patiešām, saprotu, ka alkstu pilnīgu grēksūdzi. Ne tikai par posmu pēc iesvētes, bet par savu visu dzīvi. Bet baidos apbēdināt savas draudzes mācītāju kuram par mani ir izveidojies labs priekšstats, jo viņam taptu zināmas manas tumša lietas. Bet kā es vēlētos šīs saites pārraut.
Sanāca iedzert alkoholu, un samurgot šo.
ir atšķirība ko (kā) tu i e-dzer
Dodiet stiprus dzērienus tiem, kam draud pazušana, un dodiet vīnu noskumušām sirdīm, lai viņas dzer un aizmirst savas ciešanas un neatceras vairs savu nelaimi. (Sal.pam. 31:6-7)
bet pie absolūcijas un vakarēdiena būtiski ir tas vai joprojām tici tam ko saņēmi savā kristību brīdī – proti, visu grēku piedošanu.
– – –
bet ja runājam par ziedošanu… mmm ziedošanas pēc … mmm … jā, protams nav aizliegta
Jēzus vēl šodien sauc: nāciet pie Manis visi, bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs atvieglināšu. Ņemiet uz sevi Manu Jūgu…apgalvoju, ka nevajadzēs, negribēsies iedzert…
Manuprāt, “latvju kristietis vienkāršais” ir tas, kas Dieviņam tic un Jēzus arī viņam nav svešs, bet baznīcā iet labi ja pa augstiem svētkiem.
Tas, kas baznīcā iet iešanas pēc, jau ir “latvju kristietis nopietnais”.:)
ja luteranis būtu teicis …ieviņam tic un vārds “Jēzus” nav sveš…
tad vēl tā kā varētu piekrist tavam šķirojumam
Jo tāds, kuram Jēzus devies pazīstams nevar palikt vienaldzīgs
… tāds kļūst vai nu karsts, jebšu atsalst pavisam
Ziedot, vai neziedot baznīca.lv? Esmu bijis gan aktīvs ziedotājs, gan vienaldzīgs. Aktīvajā fāzē liekas, ka viens no vienīgajiem, kas mani mazliet atvēsināja. Vienaldzīgajā Covid laikā vairāk mīlējis savu draudzi. Nauda tomēr spēlē vienu no galvenajām lomām. Nav nekā jauna šajā Pasaulē. Tā liekas teica Sālamāns.