Luters Lielajā katehismā izmanto Mateja 28:19 saistībā ar objektīvu Dieva žēlastības darbu, kas nav atkarīgs no cilvēka (pat no viņa ticības ne). Tas izriet no... Lasīt tālāk
Kristība
“[..] tas, kurš nepiedzimst no ūdens un Gara, nevar ieiet Dieva valstībā!” (Jņ.3:5)... Lasīt tālāk
Luteriskās ticības apliecības nemēģina sniegt izsmeļošu skaidrojumu tām Bībeles vietām, kas saistītas ar Kristību, dodot priekšroku pierādījumiem, kuri balstīti grēka un žēlastības universalitātē. Ekseģētiskas studijas... Lasīt tālāk
Nevar atstāt bez ievērības problemātiskā 1.Kor.15:29 panta (“Ko tad tie darīs [“ko cilvēki domā”], kas liekas kristīties par mirušajiem? Ja jau mirušie augšām necelsies, kam... Lasīt tālāk
Dogmatiskajai teoloģijai Kristības prakse un rituāls ir svarīgi, jo tie ir baznīcas ticības apliecinājums visiem klātesošajiem. Vienlaikus ir skaidri jāuzsver, ka Kristību nevajadzētu lietot tikai... Lasīt tālāk
Mūsu Kristības rituāla izcelsme nav meklējama reformācijas laikā. Tas ir atvasināts no Lutera pārveidotā agrākā rituāla, kas bija pazīstams senajā un viduslaiku baznīcā. Lutera 1523.... Lasīt tālāk
Tāpat kā Austrumu pareizticīgajā baznīcā, agrīnajā pirmsapustuliskajā baznīcā nebija atsevišķa dievkalpojuma zīdaiņu Kristībai. Kad vecāki bija pabeiguši trīs gadu ilgu katehēzes apmācību, viņi un viņu... Lasīt tālāk
Luterāņi Kristībai nav pievērsuši tik lielu uzmanību kā Svētajam Vakarēdienam vai nesen atjaunotajai privātās grēksūdzes un absolūcijas praksei.1... Lasīt tālāk
Tāpēc, ka Kristība savā būtībā nav darbs, ko darām mēs, bet mūs nepelnīti ir izredzējis Dievs, ir dabiski, ka jau kopš vissenākajiem laikiem kristīti tiek... Lasīt tālāk