Tu redzi arhīvu par 1. Mozus grāmatas skaidrojums
Pirms plūdiem pasaulei ir bijuši īsti zelta laiki. Turpmākajām paaudzēm vairs nav bijusi tāda godība un varenība, kāda bija dota pirmatnējai pasaulei; tomēr to, ko Dievs bija radījis kā pašu labāko un lieliskāko, Viņš pats ir iznīcinājis ar tādu bardzību, ka mums tiešām jāizbīstas.
Gribu izteikt savas domas par ķerubiem, — cik nu es par tiem esmu lasījis un spēju saprast.
Visi Svētajos Rakstos minētie vēsturiskie notikumi pierāda, ka laipnais, žēlsirdīgais Dievs savā pāriplūstošajā žēlastībā līdz ar savu vārdu dod arī ārēji redzamu zīmi un darbu, lai ar tās kā ar sakramenta palīdzību cilvēkiem atgādinātu un ļautu jo drošāk ticēt, ka Dievs grib būt viņiem žēlīgs un labvēlīgs.
Mēs redzam, ka pats Kristus un savulaik arī apustuļi ir izmantojuši alegorijas. Taču tām jābūt saskaņā ar ticību — atbilstoši noteikumam, ko Sv. Pāvils izsaka Rom.12:7, mudinādams un pavēlēdams, lai pravietojumi jeb mācība būtu saskaņā ar ticības mēru.
“Tad cilvēks atzina Ievu, savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Kainu.” [1.Moz.4:1]
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2020
Atsauces (0)