Šajā gleznā gleznotājs Tomass Dubuā attēlo Dieva Labo Vēsti: pēc tam, kad Jēzus nomira pie krusta, Viņš tika “dzīvs darīts garā. Tanī Viņš ir nogājis un arī sludinājis gariem cietumā” (1.Pēt.3:18–19). Jēzus nenokāpa ellē, lai ciestu. Pie krusta Jēzus izcieta visas nepieciešamās ciešanas par jūsu grēkiem un teica: “Viss piepildīts!” (Jņ.19:30). Viņš nenokāpa, lai dotu šiem “gariem cietumā” iespēju izglābties. Tā vietā Jēzus nokāpa ellē, lai sātanam un visiem nolādētajiem parādītu Savu uzvaru pār grēkiem, nāvi un elli, kā arī ļaunajiem gariem cietumā pasludinātu sodu un pazudināšanu, “Kristū uzvaru svinēdams pār viņām” (Kol.2:15).
Lasīt tālāk »
1965 gadā britu vēsturnieks Hjū Šonfelds publicēja darbu “Lieldienu sazvērestība“. Šī grāmata daudzu kristiešu prātos eksplodēja kā bumba. Šonfelds rakstīja, ka Jēzus bijis ģēnijs, kas līdz sīkumam izplānojis Savu apcietināšanu un krustā sišanu. Tāpat Šonfelds uzskatīja, ka Jēzus pats izplānojis viltus krustā sišanu, apbedīšanu un augšāmcelšanos. Taču Šonfelda meli ir pretrunā ar Bībelē aprakstīto romiešu valdības oficiālo nāvessoda izpildes kārtību, kas paredzēja sodāmā kāju salaušanu, lai pārliecinātos par nāves iestāšanos. “Tad kareivji nāca un satrieca pirmajam lielus, tāpat otram, kas kopā ar Viņu bija krustā sists. Bet, nonākot līdz Jēzum un redzot, ka Viņš ir jau miris, tie Viņa lielus nesatrieca” (Jņ.19:32–33).
Lasīt tālāk »
Jūs vēlaties zināt vai ir pareizi, ja kristietis bēg no nāvējošas sērgas. Tāpēc es tagad sniegšu jums savu viedokli, ciktāl Dievs dod man šīs lietas saprast un uztver. Es pazemīgi pakļaujos jūsu un visu dievbijīgo spriedumam.
Lasīt tālāk »
Luterāņu teologs, ārsts un misionārs Āfrikā Alberts Šveicers (1875–1965) šokēja kristiešus daudzās valstīs ar šādu apgalvojumu: Jēzus nevēlējās mirt pie krusta; Jēzus tika piemānīts un mira, “ciešot sakāvi un pie krusta kliedzot no izmisuma”.
Lasīt tālāk »
Nav grūti pierādīt, ka mācība par attaisnošanu ticībā ir visas kristīgās reliģijas centrālā mācība (visfundamentālākais artikuls, artikuls, ar kuru Baznīca stāv un [bez kura] krīt.), jo tā ir pati svarīgākā Svēto Rakstu mācība, ar kuru saistās visas Evaņģēlija svētās patiesības. Tas, ko Dieva Vārds mums māca par Kristus iemiesošanos, ciešanām, nāvi, augšāmcelšanos utt., ir vienīgi šīs centrālās mācības pamats, jo Kristus iemiesojās, cieta, mira augšāmcēlās utt., lai grēcinieki, kuri nevarēja tikt pestīti paši saviem spēkiem, varētu tikt pestīti no žēlastības, ticībā Viņa vientieciskajai izpirkšanai. Tādēļ tie, kas noliedz biblisko mācību par attaisnošanu ticībā, noliedz visu kristīgo reliģiju kopumā, jo viņiem nākas mācīt pagānisko koncepciju par pestīšanu pēc darbiem, kas anulē Kristus Evaņģēliju.
Lasīt tālāk »
Atsauces (0)