Tu redzi sadaļas e-raksti arhīvu
Pītera Paula Rubensa glezna ataino godbijību, ko pauž Kristus mācekļi, pulcējoties uz pēdējo maltīti pirms Viņa sišanas krustā. Viņi šķiet nedaudz apjukuši, dzirdot, kā Jēzus pasludina Savu jauno derību, kas uz mūžīgiem laikiem aizvietos Pashā mielastu.
Sestdienā, 1529. gada 2. oktobrī sešos no rīta vairāk kā piecdesmit teologu un laju sapulcējās Marburgā, Vācijā. Šis agrā rīta pasākums bija pirmā sēde garā sanāksmē. Turpmākajos gadsimtos šī sanāksme uzskatāmi norādīs uz to fundamentālo un absolūto atšķirību, kas turpina dalīt pasaules protestantus jautājumā par Svēto Vakarēdienu. Šajā vēsturiskajā tikšanās reizē, kas vēlāk kļuva pazīstama ar nosaukumu Marburgas kolokvijs jeb pārrunas, tās dalībnieki pievērsās Jēzus Svētā Vakarēdiena iedibināšanas vārdu pareizai interpretācijai. Šis vēsturiskais notikums līdz šai dienai norāda uz kļūdu, kas tiek pieļauta, liekot saprātu augstāk par Svēto Rakstu patiesību.
Kad Jēzus teica: “Dzeriet visi no tā” (Mt.26:27), Viņš aicināja visu Savu Baznīcu, Savu svēto Līgavu svinēt Svēto Vakarēdienu kopā ar Viņu. Taču Dievs arī zina, ka Viņa Baznīcā nepārtraukti pastāv nepatiesas mācības, pārpratumi un pat ķecerības par to, kas ir Kristus un Viņa darbi. Šī iemesla dēļ mūsu mīlošais Dievs teic, ka, pirms svinam Svēto Vakarēdienu un stājamies vispersoniskākajās attiecībās ar Viņa Dēlu Jēzu, mums ir “sevi jāpārbauda” (1.Kor.11:28). Ja mēs baudām Svēto Vakarēdienu bez sevis pārbaudīšanas, kā Dievs to no mums prasa, mēs vienkārši neesam gatavi Viņa uzņemšanai.
Ir cilvēki, kas tic, ka, iedibinot Svēto Vakarēdienu, Jēzus tiešām domāja: “Tā ir Mana miesa.. un asinis.” Citi uzskata, ka Jēzus tikai teica: “Tas SIMBOLIZĒ Manu miesu un asinis.”
Atsevišķās Rakstu vietās mēs lasām arī par attaisnošanu pēc darbiem, proti, attaisnošanu cilvēku priekšā. Runājot par attaisnošanu šādā nozīmē, šis termins tiek lietots plašākā nozīmē. Patiesā attaisnošana, kura notiek Dieva priekšā un pateicoties kurai grēcinieks top par Dieva bērnu, notiek ticībā, bez bauslības darbiem (Rom.3:20-22). Tomēr šāda ticība ir zināma vienīgi Dievam; cilvēku priekšā tā paliek neredzama. Šī iemesla dēļ Dievs tos, kas viņam tic, cilvēku priekšā taisno ar viņu darbiem, proti, Viņš pierāda viņu ticību un attaisnošanu ar tās augļiem (Lk.7:47; Jņ.13:35; Mt.12:37; 25:34-40). Tāpat arī visi kristieši var gūt pārliecību par atrašanos žēlastības stāvoklī no tiem augļiem, kurus Svētais Gars ir nesis viņu sirdīs (1.Jņ.3:14; 2:3-4; 2.Pēt.1:10; Mt.6:14).
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2020
Atsauces (0)