Klusēšanas grēks
Baznīca atzīst, ka tā ir bijusi lieciniece patvaļīgai brutāla spēka lietošanai, neskaitāmu nevainīgu cilvēku miesīgām un garīgām ciešanām, ka tā ir bijusi lieciniece apspiešanai, naidam un slepkavībām, nepaceļot balsi upuru labā un neatrodot veidus, kā steigties viņiem palīdzēt.
Baznīca ir kļuvusi vainīga par Jēzus Kristus vājāko un neaizsargātāko brāļu un māsu dzīvībām.
Baznīca atzīst, ka tā klusējot ir noskatījusies, kā nabagie tiek izmantoti un aplaupīti, bet stiprie kļūst bagātāki un samaitāti.
Baznīca atzīst savu vainu neskaitāmo cilvēku priekšā, kuru dzīves ir iznīcinātas ar apmelojumiem, nosodījumu un neslavas celšanu.
Baznīca nav nosodījusi apmelotājus par viņu pārkāpumiem un tādējādi atstājusi apmelotos likteņa varā.
Baznīca atzīst, ka tā ir kārojusi drošību, mieru, īpašumus un godu, uz ko tai nebija tiesību, un tāpēc nav ierobežojusi cilvēku alkatību, bet gan to veicinājusi.
Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi uzsūcis Vanaga ligzdas sūdu smaku.
Tas atgādināja par baznīcas klusēšanas grēku.
Nokļūstot tādā organizācijā LELB, skaidri tika doti mājieni, ka vajag klusēt līdz ….
Jā! Klusēt, bet līdz kuram laikam?
Līdz nokļūšanai Lutera Akadēmijā? Līdz izlaidumam? Līdz ordinācijai? Līdz krusta saņemšanai? Līdz nokļūšanai Rīgas draudzē? Līdz …. .
Neapšaubāmi, arī līdz nokļūšanai arhimeļa amatā.