Par vārdu “bez nopelna”
Pāvils vārdu “bez nopelna” ir pievienojis tālab, lai vairāk paskaidrotu un pasargātu pret visiem sagrozījumiem vārda “žēlastība” tiešo un dabisko nozīmi artikulā par attaisnošanu. Tādēļ viņš saka: “Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū” [Rom.3:24].
Šādi tiek uztverta ebreju vārda חִנָּם nozīme, jo tas tiek pretstatīts vērtības atlīdzinājumam jeb atbilstošai samaksai.
Pirmajā Mozus grāmatā (29:15): “..vai tādēļ tev par velti kalpot? Saki man, kādu algu tu prasi?” Otrajā Mozus grāmatā (21:2, 11): “..lai viņš bez maksas brīvi aiziet.” Ceturtajā Mozus grāmatā (11:5): “Mēs atceramies tās zivis, ko mēs Ēģiptes zemē par velti ēdām.” Otrajā Samuēla grāmatā (24:24): “..es negribu Tam Kungam, savam Dievam, nest dedzināmos upurus, kas man būtu dāvināti!”
Tiek sacīts arī: bez iemesla, bez nopelna, kad kaut kas notiek un tiek darīts vairāk par pelnīto vai pretēji tam. Piemēram: Psalmos [69:5; 35:19]: tie “mani bez vainas (bez iemesla) ienīst,” [109:3]: “..un bez iemesla apkaro mani.” Salamana Pamācībās (24:28): “Neesi bez iemesla par liecinieku pret savu tuvāko..” Pirmajā Samuēla grāmatā (19:5): “Kādēļ tu grēkodams alksti nevainīgā asinis un tīko Dāvidu bez kāda iemesla nonāvēt?” Pirmajā Ķēniņu grāmatā (2:31): “..lai es un mans tēva nams tiktu atbrīvoti no velti izlietām asinīm, kuras Joābs ir izlējis.” Ecēhiēla grāmatā (6:10 un 14:23): “Es, Tas Kungs, ne bez iemesla tiem piedraudēju ar tādu nelaimi.” Jeremijas grāmatā (15:13): “Tavu īpašumu un tavas bagātības Es atdošu izlaupīšanai un izvazāšanai bez atlīdzības to tavu grēku dēļ..” Raudu dziesmās (3:52): “Kā putnu mani vajāt vajāja mani ienaidnieki bez iemesla.”
Šajos piemēros grieķu tulkotāji arvien ir tulkojuši ebreju vārdu חִנָּם ar vārdu δωρεάν. Šis vārds tādā pašā veidā ir lietots arī Jaunajā Derībā: (2.Kor.11:7): “..sludināju jums evaņģēliju bez atlīdzības.” Jāņa atklāsmes grāmatā (21:6 un 22:17): “Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvības ūdens avota.” 2. vēstulē tesaloniķiešiem (3:8): “..neesam arī ne pie viena maizi ēduši par brīvu, bet esam dienām naktīm grūti strādājuši un pūlējušies, lai nevienam no jums nebūtu par apgrūtinājumu.” Sīraka grāmatā teikts, ka daudzi tiks nepelnīti pievilti, tas ir, tiks pievilti, lai gan būtu pelnījuši kaut ko pavisam citu.
Šos piemērus esmu uzskaitījis tāpēc, ka tie paskaidro vārda “par brīvu” (nepelnīti) nozīmi. Raksti saka, ka Dāvida ienaidnieki ir viņu nepelnīti ienīduši un vajājuši [1.Sam.19:5; Ps.35:7, 19; 69:5; 109:3; 119:161] – jo Dāvidā nav bijis iemesla (cēloņa) jeb nopelna, kura dēļ tiem būtu pienācies viņu ienīst un vajāt. Jā, drīzāk gan viņi būtu varējuši atrast Dāvidā iemeslus viņu neienīst. Naida iemesls ir ienaidnieku ļaunums. Un Ecēhiēls [Ec.6:10; 14:23] saka, ka Dievs soda “ne bez iemesla”, tas ir, nesoda tos, kas nav sodu pelnījuši.
Tā varam saprast, kāpēc Pāvils (Rom.3:24) pievieno vārdam “taisno” partikulu “par brīvu” (bez nopelna). Raksti (1.Moz.39:3-4) par Jāzepu saka: “Jāzeps atrada labvēlību viņa acīs,” taču ir piebilde: “Tas Kungs bija ar viņu un ..visam, ko vien tas darīja, Tas Kungs lika viņa rokās labi izdoties,” tas ir, lielisko dāvanu dēļ, kuras Potifars pamanīja pie Jāzepa, viņš to mīlēja un augstu vērtēja.
Tādēļ, lai neviens nedomātu, ka arī mēs tādā pašā veidā ar Dieva žēlastību tiekam attaisnoti un atpestīti, Pāvils savā vēstulē pievieno vārdiņu “bez nopelna”, kas parāda:
- ka cēlonis jeb nopelns, kura dēļ tiekam attaisnoti Dieva priekšā uz mūžīgo dzīvību, nav mūsos un nav no mums atkarīgs;
- ka Dievs atrod daudz iemeslu, kuru dēļ varētu mūs pazudināt;
- necienīgos un tos, kuri būtu pelnījuši kaut ko pavisam citu, Dievs uzņem žēlastībā – no tīras labestības un žēlsirdības Sava Dēla dēļ – un pieņem mūžīgajā dzīvībā.
Vienu un to pašu izsaka psalma vārdi: “Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem” [Ps.103:10] un Daniēla izteikums: “..balstīdamies ne uz savu taisnību, bet cerēdami un paļaudamies uz Tavu lielo žēlastību” [Dan.9:18].
Tātad mēs tiekam attaisnoti bez nopelna, ar Dieva žēlastību – ne tādēļ, ka mēs šajā dzīvē būtu vai kļūtu pilnīgi taisni, bet tādēļ, ka Dieva žēlsirdība Kristus dēļ mums piedod un apklāj grēkus, kurus Dievs mūsos atrod (Rom.4:7).
“Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams” (2.Kor.5:19).
“Tāpēc zinait, brāļi, ka caur Viņu jums tiek sludināta grēku piedošana [..] visās lietās, kurās Mozus bauslība jums nespēja sagādāt taisnošanu” (Ap.d.13:38).
Tā ir “pestīšanas atziņa uz grēku piedošanu” (Lk.1:77).
“Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības” [1.Jņ.1:8-9].
“Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku” [1.Jņ.2:1-2].
Tādēļ “kam darbu nav, bet, kas tic Tam, kas bezdievīgo taisno, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību” (Rom.4:5).

Ieskaties
Kādēļ Dieva Dēls sevi tik ļoti pazemoja?
Grēku piedošanas pasludinājums
Tālu prom vai visur klātesošs?
Apustuļu ticības apliecības izskaidrojums
Jaunas asinis - jauna dzīve
Jēzus atklātā kalpošana un sludināšana