Skip to content
20. janvāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

73. Kad notiek grēks pret piekto bausli?

  • Sākums
  • Ziemassvētki
  • e-raksti

Ziemassvētki

Ilārs Plūme

Sākumā baznīca Kristus dzimšanas dienu svinēja reizē ar Viņa kristības dienu 6. janvārī. Pašreizējie kristiešu Ziemassvētki tika iedibināti IV gadsimta sākumā ķeizara Konstantīna laikā, kad Kristus dzimšana, kuras precīzs datums nav zināms, tika saistīta ar ziemas saulgriežiem.

Ziemassvētki


Šajā dienā Romas impērijā svinēja Saulesdieva dzimšanu. Šos svētkus latīniski sauca Natalis solis invicti. Tā bija īsākā gada diena, kas “neuzvaramajai saulei atdzimstot” kļuva arvien garāka un garāka. Protams, ka kristieši pamanīja šo svētku līdzību ar Kristus dzimšanu, jo Jēzu sauca par “taisnības sauli” (Mal.3:20). Apustulis Jānis viņu sauca par “gaismu, kas spīd tumsībā”, un patieso gaišumu, kas nācis pasaulē un apgaismo ikvienu cilvēku. (Jņ, 1:9).

Ziemas saulgrieži, kas parasti ir 21. decembrī, bet IV gadsimtā iekrita 25. decembrī, tātad tika apzināti saistīti ar Kristus dzimšanas notikumu. Par to, ka Kristus tika pielīdzināts gaismai, liecina arī kāda sena kolektes lūgšana:

“Ak, Dievs, kas esi licis šai vissvētākajai naktij atspīdēt ar patiesās Gaismas spožumu, dod, mēs lūdzam tevi, ka tāpat, kā uz zemes esam iepazinuši šīs Gaismas noslēpumu, mēs varētu nākt pie Viņa prieka pilnības debesīs.”

Lai gan iesākumā kristīgie Ziemassvētki bija raksturīgi tikai Romai, tomēr palēnām tie izplatījās pa visu impēriju. To veicināja arī ortodokso kristiešu, kas cīnījās pret Kristus dievišķuma noliedzējiem, vēlēšanās viņa miesā nākšanas svētkus turēt atsevišķi no citām svētku dienām. Šī diena izrādījās arī liturģiski svarīga, jo pēc tās bija viegli izkārtot pārējo baznīcas gada gājumu. Nevajadzētu arī domāt, ka kristiešu Ziemassvētki bija kompromiss ar Romas impērijās pagāniskajām dievībām. Drīzāk saules dzimšanas svētku aizstāšana ar Kristus, patiesās saules, dzimšanas svētku svinēšanu tika saprasta kā kristiešu uzvara pār pagānisko romiešu saules kultu.

Ir tiesa, ka tāpat kā paši Ziemassvētki, arī vairākas Ziemassvētku tradīcijas ir cieši saistītas ar pagānisko tautu ieražām. Tad, kad šīs ieražas aizēno patieso Ziemassvētku notikumu Dieva Dēla iemiesošanos jeb inkarnāciju tās būtu atmetamas. Bet gadījumā, kad tās simboliski palīdz izprast Kristus dzimšanu un tās nozīmi, tās var paturēt. Taču ne svētkus, ne to ieražas nevienam nedrīkst uzspiest.

IV gadsimtā Romā Ziemassvētku dienā bija tikai viena mise, šodien tādas ir trīs. Pirmā piemin Dēla dzimšanu no Tēva mūžībā, otrā Viņa dzimšanu no Jaunavas Marijas, trešā Viņa dzimšanu mūsu sirdīs.

Luteriskajos Ziemassvētku dievkalpojumos daļēji tiek piepildītas Adventa gaidas, Dieva Dēlam caur vārdu un Sakramentu nākot pie saviem ļaudīm un arī ņemot mājvietu viņu sirdīs. Patiesās gaismas nākšanu simbolizē spožā Ziemassvētku sveču gaisma, kas atmirdz Ziemassvētku eglēs, kuras savukārt simbolizē šīs gaismas mūžīgumu. Īpašas ir luteriskās Ziemassvētku dziesmas, kas skan gan dievkalpojumos, gan ārpus tiem, vēstot lielo Ziemassvētku prieku, ka mums visiem Pestītājs dzimis. Un liturģijas vēsts, ka Viņa dēļ miers ir uz zemes un Dievam uz mums ir labs prāts.

Tags: Kristus dzimšana Ziemassvētki Ziemassvētku tradīcijas

Continue Reading

« Dieva mākslas darbs – Viņa dzīvie svētie
Taisnošana un svētdarīšana »

Ieskaties

Mirt nemirsiet vis
Vai pārmetumi par Dieva dāvanu atmešanu ir pamatoti?
Jēzus apcietināšana Ģetzemanē
Publiskā kalpošanas amata pilnvaras

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Jani Karklin, Dievs vārds ir kā abpusēji (bauslība un evaņģēlijs) griezīgs zobens.. vai tā skaidrojums un izpratne var atšķirties? Bonhēfera…”
  • talyc: “Skatos, ka šinī jautājumā ir nepieciešams skaidrojums. Tā pat kā gaļas ēšana vai neēšana kristīgam cilvēkam ko nozīmē; tā pat…”
  • Janis Karklins: “...bet ko saka Dieva vārds?! Būtu labi arī atsauces, kādā kontekstā Luters un Bonhēfers izsaka šo domu?”
  • Roberto: “"Agrīnais Luters" māca, ka ir pieļaujama tikai pasīva un vārdiska pretošanās. "Vēlīnais Luters" apgalvo, ka konkrētos apstākļos kristietim ar ieročiem…”
  • Janis Karklins: “Vai nav tā, ka ādamiskais cilvēks(grēcīgais), visvairāk ir nodarbināts ar vainas meklēšanu pie tuvākā, valdības u.t.t., lai attaisnotu savu nepaklausību?…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Melnie Ziemassvētki
  • Ziemassvētku laiks ir klāt
  • Katru gad` no jauna…
  • Jēzus dzimis jūnijā, nevis decembrī
  • Pieminot Jēzus dzimšanu
  • Glābšanas stunda
  • Simpsoni: Ziemassvētku stāstiņš
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu
    • e-refleksijas

    Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu

  • Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos
    • e-refleksijas

    Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos

  • Svētās laulības derība Svētās laulības derība
    • e-apceres

    Svētās laulības derība

  • Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri
    • e-apceres

    Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri

  • Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns
    • e-ziņas

    Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 2.Kor.3:17
    Tas Kungs ir Tas Gars. Kur nu Tā Kunga Gars, tur ir svabadība.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021