Par uzvaru pār pasauli

Dievs visuspēcīgais, mūžīgais un žēlsirdīgais, musu Kunga Jēzus Kristus Tēvs! Dāvā man Svētā Gara žēlastību, lai pasaules kārdinājumus varu uzvarēt!

Pasaule uzbrūk ar naidu, lišķību un ļaunprātību. Māci ieraudzīt, cik nenozīmīgs ir viņas naids! Māci noraidīt viņas glaimus un lišķību! Māci nesekot viņas ļaunajiem piemēriem!

Ko gan spēs iesākt pasaules naids, ja kā vairogs mani sedz Tava žēlastība? Ko gan spēs kaitēt naidpilnas vajāšanas, ja Tava mīlestība, mans Dievs, mani apskauj? Turpretī, kāds gan būs labums no tā, ja visi cilvēki mīlestībā mani skaus, bet Tavas bargās dusmas mani kaus?

Pasaule paiet, un arī tās naids paiet. Tikai Dieva žēlastība arvien paliek nemainīga. Tāpēc kliedē, mans Dievs, šīs bailes, kas mani šauba, lai nebīstos no vajāšanām un cilvēku naida! Un piepildi sirdi ar paļāvību un gara degsmi, ka mācos es nicināt pasaules naidu, kas tikpat zūdošs kā gaistoša migla!

Kāpēc bīties no visiem tiem, kas miesu spēj kaut, taču dvēseli nespēj? [Mt.10:28] Drīzāk bīšos un baidīšos no Tā, kurš ne vien miesu, bet arī dvēseli spēj elles ugunīs iemest!

Mūsu ticība ir uzvara, kas pasauli uzveic. [1.Jņ.5:4] Jo ticībā lūkojamies uz gaidāmo prieku, lai šā brīža grūtības mēs panest spētu. Ticībā paļaujamies uz Dieva labestību, lai cilvēku naidu mēs spētu izturēt.

No kreisās puses pasaule uzbrūk ar naidu, bet no labās tā vilina ar mīlīgu vaigu. Vienā galā pasaulei ir dzēlīga aste, bet otrā – melīga mute.

Ak, Kristu, ļauj baudīt man debesu prieka saldmi, lai visa mīlestība uz pasauli manī iet bojā!

Manas dvēseles garšas maņa ir samaitāta, viņa kāro pēc tā, kas pasaulīgs, un atteikšanās no kārībām šķiet tai tik rūgta. Bet Tu, kam nav apslēpta lietu vērtība patiesā, esi mācījis noraidīt pasaules vilinājumus, un esi vēlējies, ka mana dvēsele pēc debesīm tiecas. Tāpēc novērs jel manu sirdi no pasaules glaimiem, lai, Tev pievērsts, varu baudīt patiesu un garīgu prieku!

Ko līdzēja pasaules mīlētājiem, kas jau ir miruši, viņu tukšais gods, īsais prieks un niecīgais spēks? Ko līdzēja viņiem miesas pārejošie prieki un neīstās bagātības pārpilnība? Kur tagad tie, kas vēl nesen mūsu vidū bija? Nekas nav palicis, kā vien pīšļi un tārpi, kaut gan pasaulē tie ēda un dzēra bez raižu. Savu dzīvi viņi beiguši skurbi miesīgā priekā, tagad viņu miesa par barību tārpiem dota, bet dvēsele mūžīgā ugunī tiek mocīta.

Visa viņu godība tagad ir noziedējusi un kā salmi uz lauka tā ir kaltusi.

Ak, Dievs, nepieļauj, ka viņu pēdās es staigātu, un ka tik pat postošs gals gaidītu mani! Bet palīdzi uzvarēt pasauli un ved mani uz debesu valstību, kur Tu dāvāsi man godības kroni!

Āmen.