Lūgšana gavēņa laikā

Kungs Jēzus Kristus, Tu visas pasaules Pestītājs, mēs, nabaga grēcinieki, no visas sirds Tavā priekšā pazemojamies un Tev slavu un pateikšanu sakām, ka Tu mūs negribi atstāt mūsu grēku nelaimē un pazušanā, bet ka Tu par mums esi apžēlojies un nesis mūsu sērgas un uzkrāvies mūsu sāpes.

Ak, Kungs, mūžam mēs Tev par to gan nevaram beigt pateikt, ka Tu par mums tādu rūgtu ciešanu un mokpilnu nāvi esi izcietis, lai mums miers būtu un lai mēs, kas mūžīgu nāvi esam pelnījuši, to taisnību dabūtu, ar ko mēs priekš Dieva varam pastāvēt.

Ak, Kungs, Kungs, kas mēs esam, ka Tu mūs tā žēlo, ka Tu uz sevi ņemi mūsu nāvi un mums dāvini savu dzīvību! Kas mēs esam, ka Tu mūs ik dienas savas žēlastības durvis atveri un mūs arī tagad šinī svētā laikā esi ievedis, kur mums tavu dārgu ciešanu un miršanu būs pieminēt un ar to mūsu sirdis atspirdzināt uz mūžīgo prieku! Gods, slava un pateikšana lai Tevi ir, ak Kungs, par katru dienu, par katru stundiņu šinī Tavā svētā ciešanas un miršanas laikā, kur Tu tik mīlīgi uz mums gribi runāt un no jauna ar savu svētību un žēlastību pie mums gribi atnākt!

Nāc, Kungs, ak, nāc pie mums un iekš mums, rādies mums un dāvini mums nabagiem žēlīgi, ko Tu tik grūti un sūri mums esi pelnījis; iedod mums mūsu sirdīs visu to svētību un visus tos debešķīgos spēkus no tavas pilnīgās un svētās paklausīšanas; dod mums pa pilnam baudīt tavas nāves augļus un atspirdzini un baro ar to mūsu miesu un mūsu dvēseli uz mūžīgu dzīvošanu.

Ak, svētī mums šo svētku laiku ar savu debešķīgo svētību; pamodini mūs šinī laikā uz īstenu atgriešanos no grēkiem, atjauno iekš mums savu svēto dzīvošanu, pildi mūs ar īstenas ticības augļiem, ar skaidras mīlestības spēkiem un ar mūžīgas dzīvības cerību. It sevišķi padari mums Tavus vārdus it svētus un spēcīgus šinī svētā sataisīšanas laikā, apgaismo caur tiem mūsu sirdis, ka mēs atzīstam savu tumsību; māci mums dievišķīgu noskumšanu, ka mēs apraudam visus savus grēkus, dod mums patiesīgu sirds pazemību, ka mēs savu grēku nelaimi pareizi atzīstam, un pildi mūs ar jaunu sirds iekārošanu pēc Tavas dārgās pestīšanas, ka mēs neko necerējam no sev pašiem, bet ka visu, kas mums vajadzīgs ir pie mūsu miera, pie Tev vien meklējam un atrodam.

Pamodini mūs, ka mēs ik dienas un no visas sirds tavu asiņainu, grūtu ciešanu un miršanu pateicīgi iedomājam, ka mēs visu savu sirdi uz to lokam un ka mūsu domas arvien uz to nesas, kā uz to vismīļāko lietu. Izdzen ar šām svētām domām visas nesvētās un pasaulīgās domas no mūsu sirdīm, ka tavs Svētais Gars var mājot iekš mums kā iekš tava svētā nama, kas ir šķīstīts ar tavām asinīm.

Ak, ņem nost no mūsu pārgrozītām sirdīm visu bezdievīgo būšanu, pasargi mūs no visiem grēcīgiem pasaules priekiem, no pasaulīgas zūdīšanās un no visiem tumsības darbiem, ar ko dažs šinī svētā laikā apgānās, un svētī šo svēto laiku uz to, ka mēs jo dienas jo vairāk pasaulei atsakām un savu miesu ar tām kārībām un iekārošanām krustā sitam.

Ak, Kungs, svētījies pats iekš mums, ka mēs paliekam svēti iekš Tavas patiesības un palieci pats klāt pie mums visur un ikdienas ar savu gudrību, savu žēlastību un ar savu visspēcīgu palīgu. Āmen.