Jaunās Derības Svēto Rakstu autoritāte, pilnīgums un pietiekamība

Apustuļi savu mācību ir uzrakstījuši un ietvēruši Rakstos pēc tāda padoma, tādu iemeslu dēļ un tādam lietojumam:

• Lai lietas, kuras viņi bija mācījuši un snieguši klātienē ar dzīvu balsi, ar vēstuļu palīdzību rakstiski atkārtotu, atgādinātu un atsauktu atmiņā.
• Lai ar vēstuļu palīdzību izskaidrotu tās lietas, kuras pēc pamatu likšanas un ticības pirmo dīgļu rašanās ir ceļamas kā celtne uz šī pamata.
• Tādēļ, ka no apustuļiem saņemtu tradīciju vārda un šķietamības aizsegā baznīcās (draudzēs) tika radīts samulsums vai nomāktība.
• Tādēļ, ka mācība, kura bija saņemta no apustuļu pasludinājuma ar dzīvu balsi, netika uzticīgi saglabāta, nododot to tālāk tradīciju veidā.
• Tādēļ, lai citiem mācītājiem, kuri nebija apsutuļi, būtu rakstiska liecība, ar kuru viņi varētu pierādīt baznīcām, ka viņu nestā mācība ir apustuliskā mācība.
• Lai draudzes, kuras nevarēja dzirdēt apustuļu dzīvo balsi, būtu pārliecinātas par to, kura mācība viņiem jāuzņem un jāgodina kā apustuļu mācība.
• Tieši tās lietas, kuras apustuļi bija sludinājuši un snieguši klātienē ar dzīvu balsi, viņi vēlāk, savas prombūtnes laikā, ir ietvēruši Svētajos Rakstos.
• Apustuļu rakstītajā ne tikai saraksta veidā nosaukti apustuliskās mācības galvenie punkti, bet sniegti arī pareizi un pilnīgi atbilstoši to skaidrojumi.
• Kristīgās ticības mēraukla ir atrodama Svētajos Rakstos.
• No apustuļu rakstītā varam noprast, kāda viņiem bijusi Kristus noslēpuma atziņa.
• Apustuļi ir rakstījuši tādā veidā, lai ticīgie šīs dzīves vājumā spētu aptvert Evaņģēlija noslēpumus.
• Tieši tās lietas, kuras apustuļi bija mācījuši, viņi vēlāk ietvēra grāmatās – tālab, lai mācības šķīstība varētu tikt pasargāta pret viltojumiem.
• Apustuļi savos Rakstos ir saņēmuši kopā pirmo iesākumu jeb piena ticību un bagātīgāku, pilnīgāku mācību, kas sekojusi vēlāk.
• Visi Dieva iedvesti Raksti ir noderīgi, lai Evaņģēlija kalpotājs būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam sludināšanas amatā [2.Tim.3:16].
• Apustuļi ir rakstījuši tālab, lai pēc viņu aiziešanas, kad baznīca paliks pilnīgi bez viņu dzīvās balss, tai būtu kaut kas, kas dotu iespēju paturēt un saglabāt atmiņā apustuļu mācību. Īpaši tādēļ, ka nākotnē pēdējos laikos baznīcām (draudzēm) tiks uzspiestas daudzas aplamas mācības, izmantojot izdomātas runas, itin kā tās būtu apustuļu sniegtas un nodotas.
• Lai būtu pieejama noteikta forma un attēlojums, kā pildāms sludināšanas amats baznīcā, lai tā būtu un paliktu “patiesības balsts un pamats” [1.Tim.3:15].
• Tieši tās pašas lietas, kuras apustuļi jau no sākuma ir mācījuši, viņi vēlāk ir uzrakstījuši. Un viņi ir rakstījuši noteiktam lietojumam kristiešiem visos vecumos, visām baznīcām, visos laikos.
• Viņi ir rakstījuši gan tiem, kuri jau tic, gan arī tiem, kuri tikai vēl ticēs [sal. Jņ.17:20; 20:29].
• Apustuļi no Dieva Dēla ir saņēmuši pavēli rakstīt.
• Jaunās Derības Rakstu izcelsme, veids un lietojums ir tāds pats, kāds tas ir bijis Vecajā Derībā: arī šiem Rakstiem nekas nav pieliekams, nedz atņemams [5.Moz.4:2; 13:1; Jer.26:2; Atkl.22:19]. No tiem nedrīkst novērsties ne pa labi, ne pa kreisi [4.Moz.20:17; Joz.1:7 un vēl daudzviet]

.