Pēteris par Pāvilu

Noklausies šo e-publikāciju

Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, centieties, ka viņš jūs atrod ar mieru sirdī neaptraipītus un nevainojamus. Un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu. Kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības. Tā viņš visās vēstulēs runā par šīm lietām, kurās ir dažs kas grūti saprotams, ko nemācītie un nenostiprinātie ļaudis sagroza, tāpat kā arī citus rakstus, sev par pazušanu. [2.Pēt.3:14-16]

Te sv. Pēteris sniedz liecību par sv. Pāvila mācību, kas pietiekami skaidri parāda, ka šī vēstule ir rakstīta ilgu laiku pēc sv. Pāvila vēstulēm. Šis ir viens no izteikumiem, kura dēļ kāds varētu domāt, ka šo vēstuli nav rakstījis sv. Pēteris, kā arī iepriekš, šīs nodaļas 9.pantā, ir sacīts: Tas Kungs negrib, kā kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās (2.Pet.3:9). Tomēr ir ļoti ticams, ka vēstule tomēr ir apustuļa rakstīta. Tā kā šeit netiek runāts par ticību, bet gan par mīlestību, viņš raksta ar pazemību, jo tāda ir mīlestības daba – tā ir pazemīga sava tuvākā priekšā.

Apustulis ir redzējis, ka daudzi vieglprātīgi gari sagroza sv. Pāvila vēstules, nesaprazdami viņa vārdus un mācību, tādēļ, ka viņa vēstulēs dažas lietas tiešām ir grūti saprotamas. Tā, piemēram, Rom.3:28 sv. Pāvils saka, ka neviens netiek taisnots ar darbiem, bet tikai ar ticību. Tāpat Gal.3:19: Bauslība ir dota, lai tā vairotu grēku. Un Rom.5.20: kur vairojas grēks, tur pārpārēm vairojas žēlastība. Tādu izteikumu sv. Pāvila vēstulēs ir daudz.

Kad ļaudis tos dzird, viņi saka: ja tā ir, tad dzīvosim bezdarbībā, nedarīsim nekā laba, tad būsim dievbijīgi! Arī tagad tiek sacīts, ka mēs aizliedzot labus darbus. Ja tā ir tikuši sagrozīti sv. Pāvila vārdi, kāds tad brīnums, ka tiek sagrozīti mūsējie?