Būt nolaidīgam

“Ēsavs kļuva izveicīgs mednieks, lauku cilvēks.” [1.Moz.25:27]

Ēsavs jūtas pavisam drošs. Viņš izvēlas tādu kārtu, kurā grib dzīvot, jo tā nav grūtību un rūpju pārpilna, bet jauka un priecīga.

Tāda bezdievīga dzīve un pārdrošība ir bieži sastopamas sekas – kur Dieva Vārds tiek nicināts un netiek uzcītīgi pārdomāts, tur ļaudis kļūst par ateistiem, epikūriešiem un drīz vien ir pavisam neprātīgi, pazaudējuši jebkādu sajēgu un izpratni. To apliecina pat pašu ievērojamāko cilvēku piemēri.

Dāvids bija ļoti svēts vīrs, ļoti dedzīgs dievkalpošanā, tomēr redzi, cik viegli viņš krita laulības pārkāpšanas, slepkavošanas un Dieva zaimošanas grēkos! Jo būt nolaidīgam un nevērīgam, mācoties Dieva Vārdu, turklāt vēl kļūt pārgalvīgam, tas nozīmē – atvērt velnam savus logus un durvis.

Tādēļ mums ir pavēlēts būt modriem – kā rakstīts: “Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt” [1.Pēt.5:8], un: “Tad nu raugieties nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!” [Ef.5:15–16]

Pārdrošība un nolaidība Dieva lietās bieži ieved cilvēku smagos grēkos.