Ienaidnieks uzglūn

Aplūkotajos kārdinājumos mēs novērojām tik daudz briesmu, kas var apdraudēt mūsu garīgo dzīvi, ka mums patiesi nav iemesla staigāt apkārt pārdrošiem un miegainiem, bet mums jābīstas briesmu gan pa labi, gan pa kreisi un čakli jālūdz šis Tēvreizes lūgums.

Visa mūsu pieredze ik dienu apstiprina Dieva vārdu patiesību, ka mūsu ienaidnieks velns klaiņo apkārt, kā lauva rūkdams un meklēdams, ko tas varētu saplosīt (1.Pēt.5:8-9). Mēs redzam gan viņa tiešo un rupjo, gan arī smalko un viltīgo uzbrukumu traģiskās pēdas. Viņš ierodas pie mums gaismas eņģeļa izskatā, kā to apliecina pirms brīža pieminētais kārdinājums.

Tādēļ cilvēkam, kas tur neredz nekādu ļaunumu, ir jāmācās saprast, ka ienaidnieks uzglūn arī viņam. Kungs, modini mūs no mūsu briesmīgās pārdrošības! Māci mums, ka nenicinām Tavus laipnos pamudinājumus: “Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā!” (Mk.14:38).

Taču arī tie, kas ir lielajās cīņās nogurdināti, nedrīkst krist izmisumā. Tiem ir skaidri jāapzinās, ka Dievs ir gan varens, gan uzticams un Viņš neļaus mūs kārdināt pāri mūsu spēkiem, bet darīs kārdinājumiem tādu galu, ka spējam izturēt. Ne velti Kristus mums māca tā lūgt, jo pats grib to žēlīgi uzklausīt un glābt mūs no kārdinājumiem.

Mūsu Augstais Priesteris nav tāds, kas nespētu just līdzi un apžēloties par mūsu vājībām (Ebr.4:15-16). Viņš pats ir visās lietās ticis kārdināts, tāpat kā mēs, un pēc visām Savām ciešanām un kārdinājumiem Viņš nāk palīgā arī mums, kas tiekam kārdināti.

Tādēļ vienmēr paļāvības pilni tuvosimies žēlastības tronim. Būsim nomodā un uzmanīsimies gan pa labi, gan pa kreisi, gan no izmisuma, gan no pārdrošības! Pret abām šīm briesmām čakli un paļāvīgi lūgsim: “Neieved mūs kārdināšanā!”