Atbrīvotā sirdsapziņa

Ne likums, bet dzīvais Dievs un dzīvais cilvēks, kas mani satiek Jēzū Kristū, ir manas sirdsapziņas sākotne un mērķis.

Dieva un cilvēku labā Jēzus kļuva par likuma pārkāpēju, viņš lauza sabata likumu, lai to svētītu mīlestībā pret Dievu un cilvēku. Viņš pameta savus vecākus, lai būtu Kunga namā un tā šķīstītu paklausību pret vecākiem, Viņš ēda ar grēciniekiem un atmestajiem, mīlot cilvēkus, Viņš savā pēdējā stundā nonāca Dieva atstātībā.

Kā bezgrēcīgais mīlošais Viņš kļuva vainīgs, Viņš vēlējās būt kopībā ar cilvēcisko vainu.

Tā Jēzus Kristus ir sirdsapziņas atbrīvotājs, lai tā kalpotu Dievam un tuvākajam, sirdsapziņas atbrīvotājs arī tur un tieši tur, kur cilvēks ieiet cilvēciskās vainas kopībā. No likuma atbrīvotā sirdsapziņa kļūst par ieiešanu svešā vainā, lai citu cilvēku labā nekaunētos, tā tieši tā daudz vairāk pierādīs sevi savā tīrībā.

Atbrīvotā sirdsapziņa nav bailīga, kā tā, kas saistīta ar likumu, bet tā ir plaši atvērta tuvākajam un viņa konkrētajai vajadzībai.