:: e – BAZNICA ::

Sirdsapziņa

Katram ir sirdsapziņa. Arī tev. Vai esi domājis par to?

Bībelē daudz runāts par sirdsapziņu. Bieži tā apzīmēta ar vārdu „sirds”. Bībele aicina ticīgos: „Paturiet labu sirdsapziņu.” [1.Pēt.3:16] Tomēr daudziem sirdsapziņa ir netīra, kas apsūdz Dieva priekšā. No šī sloga var atbrīvoties ticībā Jēzum Kristum. Par sirdsapziņu ir jārūpējas, bet lai to darītu, mums jāzina, kas tā īsti ir.

Sirdsapziņa ir tiesnesis. Viņa nosaka, kas ir labas, un kas ļauns. Sirdsapziņas spriedumi neviemēr ir taisnīgi. Par to liecina jau tas, ka par vienu un to pašu lietu, dažādas sirdsapziņas var spriest dažādi. Tas ir tādēļ, ka sirdsapziņa ir saistīta ar konkrētā cilvēka zināšanām par to, kas ir labs un ļauns. Tā ir savā ziņā „sevis apziņa,” proti, sirdsapziņa spriež saskaņā ar paša cilvēka apziņu. Ja zināšanas ir pareizas, sirdsapziņa spriež pareizi. Ja zināšanas ir aplamas, tad kļūdās arī sirdsapziņa. Tādējādi pats svarīgākais ir iegūt pareizas zināšanas par labo un ļauno.

Kristieša sirdsapziņas rokasgrāmata ir Bībele. Kad mācāmies Dieva gribu, tad sirdsapziņa seko Dieva balsij. Tas gan nenotiek pats par sevi. Tādēļ mums pastāvīgi ir sevi jāpārbauda un jāpaliek pie Dieva vārda.

Sirdsapziņas balsi nedrīkst uzskatīt par Dieva balsi. Tiesa, daudzi māca, ka sirdsapziņa ir Dieva balss cilvēkā. Bet Bībele to nemāca. To nemācīja arī Luters. Šī ideja ir ieviesta vēlāk.

Ja sirdsapziņa būtu Dieva balss, tad visiem tā būtu pilnīgi vienāda. Zināms, ka tā nav. Bet neskatoties uz to, augstākminētā kļūda ir plaši izplatīta. Vieni seko „iekšējai gaismai,” nepārbaudot, vai tā ir saskaņā ar Bībeli. Līdz ar to Bībele tiek nolikta sāņus.

Informācijas trūkuma dēļ, daudziem sirdsapziņa ir atrofējusies, un līdz ar to, tās darbības rādiuss samazinās. Šāda sirdsapziņa bieži klusē.

Jūsmošana par „iekšējo gaismu” maldina sirdsapziņu – par labu tiek uzskatīts, tas, kas ir slikts, un otrādi. Tieši tādēļ mums jābīstas Dieva vārdu [Jes.66:2], lai sevi nemaldinātu.

Sirdsapziņa var kļūdīties. Bet lai nu kā – neviens pret savu sirdsapziņu rīkoties nedrīkst. Cilvēks grēko, ja apzināti dara to, ko pats uzskata par aplamu, pat tad, ja pati ārējā rīcība nav slikta. Piemēram, kāds tic, ka ēst gaļu ir grēks. Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, jebkurš ēdiens ir šķīsts, tādēļ gaļu varam ēst ar tīru sirdsapziņu [Mk.7:19]. Bet tas, kas to nezina, bet ēd gaļu pretēji savai sirdsapziņai, grēko.

Līdzīgi grēks ir piespiest otru rīkoties pretēji sirdsapziņai, pat, ja neliek darīt neko sliktu. Šiet jāatgādina par sirdsapziņas brīvību. Kristīgā mācība aizstāv sirdsapziņas brīvību.

Kaut Dievs mūs darītu nešaubīgus un nopietnus mūsu sirds apziņā. Jēzus izpirka mūsu grēkus. Lai Kristus piedošana šķīstī mūsu sirdsapziņu un iedrošina mūs kalpot Viņam ar krāšņiem labiem darbiem.

« Kristietis un medicīna | Ko darīt, lai tiktu Debesīs? »