Atzīt un redzēt
08.10.2010 Autors: Dītrihs Bonhēfers e-refleksijas
Man jāaizver manu jutekļu acis, ja gribu redzēt, ko Dievs rāda. Dievs mani dara aklu, ja Viņš vēlas, lai saskatu Viņa vārdu. [Ps.119:18]
Tā ir ikdienas jauna lūgšana, kad mēs no rītiem atdarām savas acis un naktīs aizveram, lai Dievs mums dāvātu apgaismotas sirds acis, kas būtu atdarītas, kad diena vēlas apmānīt mūsu dabiskās acis un kad nakts mums sūta ļaunus sapņus, atvērtas, apgaismotas acis, kas visu laiku ir piepildītas ar Dieva likumu brīnumiem.
Kuram Dievs ir atdarījis acis iepretī Viņa vārdam, tas ieskatās Viņa brīnumpasaulē. Kas līdz šim likās miris, ir pilns ar dzīvību, pretrunu pilnais atraisās augstākā vienotībā, stingrā pavēle kļūst par žēlsirdīgu bausli. Cilvēku vārdu vidū es dzirdu Dieva mūžīgo vārdu, pagājušajā vēsturē es atzīstu tagadnes Dievu un Viņa darbību manai pestīšanai. Žēlsirdīgā apsolījums man kļūst par jaunu Dieva prasību. nepanesama nasta par vieglu jūgu. Lielākais brīnums Dieva likumā ir Kunga Jēzus Kristus atklāsme. Caur to vārds iegūst dzīvību, pretrunīgais vienību, atklātais neaptveramus dziļumus. Kungs, atver man acis.
Līdzīgās e-publikācijas