Parāda pārņemšana

Tā kā Jēzum svarīgākais nav jaunu ētisko ideālu proklamācija un īstenošana, arī ne savs paša labums (Mt.19:17), bet gan mīlestība pret reālo cilvēku, tad viņš var ienākt cilvēku vainas kopībā, ļauties apkraut sevi ar grēku.

Jēzus nevēlas uz cilvēku rēķina būt vienīgais pilnīgais, nevēlas kā vienīgais bezvainīgais noskatīties uz cilvēci, kas grimst zem savas vainas, nevēlas, lai pāri zem grēku nastas sabrukušās cilvēces krāsmatām triumfētu kāda ideja par jaunu cilvēku. Viņš nevēlas atbrīvoties no vainas, dēļ kuras mirst cilvēki.

Mīlestība, kas atstātu cilvēku vienu ar viņa grēku, nemīlētu reālo cilvēku. Jēzus atbildīgi darbojas vēsturiskajā realitātē un uzņemas vainu. Viņu vainīgu dara vienīgi Viņa mīlestība. No savas pašaizliedzīgās mīlestības, no savas bezgrēcības Jēzus ieiet cilvēku vainā, uzņemas to uz sevi. Viņā nešķirami mīt bezgrēcīgums un grēka nešana.

Kā bezvainīgais Jēzus uzņemas grēku, un zem šīs grēka nastas Viņš atklājas kā bezgrēcīgais. Šajā bezgrēcīgi vainīgajā Jēzū Kristū pamatojas ikviena vietnieciski atbildīga rīcība.