Miera īstenotāji
Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. [Mt.5:9]
>
Jēzus sekotāji ir aicināti uz mieru. Kad Jēzus viņus aicināja, viņi atrada mieru. Jēzus ir viņu miers.
Bet tagad viņiem tiek teikts, ka viņiem ne tikai jāiegūst miers pašiem, bet tas arī jāīsteno.
Tādēļ viņi atsakās no jebkādas vardarbības un nemieriem. Kristus aicinājumā šādas darbības nekad nepalīdz.
Kristus valstība ir miera valstība; un tie, kas ir Kristus sadraudzībā, sveicina viens otru ar miera sveicienu.
Jēzus mācekļi uztur mieru pat tiktālu, ka paši labprātāk ciestu, nekā sagādātu ciešanas citiem.
Viņi saglabā kopienu tur, kur citi to sagrautu. Viņi atsakās no agresijas savā vārdā un klusi pacieš naidu un netaisnību.
Tādā veidā viņi uzvar ļaunu ar labu un tādējādi ienes Dieva mieru naida un karu pasaulē.
Bet nekur viņu miers nebūs tik liels, kur viņi mierā sastopas ar ļauniem cilvēkiem un ir gatavi ciest no viņu rokām.
Miera īstenotāji nesīs krustu kopā ar savu Kungu, jo tieši krustā tika nodibināts miers.
Viņi ir tik ļoti aizrautīgi Kristus darbā miera labad, jo viņu misija ir darīt Dieva Dēla darbu, tāpēc viņus sauc par paša Dieva bērniem.
Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.
Vai mēs saglabājam kopienu tur, kur citi to sagrautu? Nē. Mēs esam citi.
Vai mēs atsakāmies no agresijas un paciešam netaisnību? Nē. Mēs esam citi.
Mēs esam Baznīcas postītāji un naida kurinātāji.
Mēs esam tuvu Kristum tikai vārdos un žēlastības līdzekļu saņemšanā, bet darbos un sekošanā esam tālu no Viņa. Jo būt Kristus sekotājam nav tikai skaidri sludināt un pareizi pārvaldīt sakramentus.
Kā filosofi cilvēciskajam stāda pretī dzīvniecisko, tā kristieši cilvēviskajam stāda pretī dievišķo, jauno cilvēku, Dieva plānu.
Bet sanāk, ka mēs ne tikai esam tālu no dievišķā, bet pat no cilvēciskā.
Saprātīgie dzīvnieki, būtu pat glaimošana. Jo dzīvību un saprātu (gudrību), tradicionāli cilvēki saistīja ar Dievišķo.
Vienkārši dzīvnieki, kas apzinās savu eksistenci. Un bīdamies no eksistences beigām, tie rauš visu aizrīdamies, it kā laicīgiem dārgumi būtu depozīts Debesīs.
Kur ir mūsu pazemība?
Vienmēr domāju, kādēļ no visiem augstiem kungiem man mēteli pasniedza vienīgi archibīskaps Rozītis?
Pareizi sludināja gan jau daudzi, bet mēteli pasniedza tikai viņš.