:: e – BAZNICA ::

Lūgšana “Mūsu Tēvs”: Un neieved mūs kārdināšanā

Tiklīdz Dievs mums ir piedevis un mūsu dvēselēs iestājies miers, tā velns cenšas mūs atkal no jauna aizvilināt no Dieva ceļiem. Luters izšķir trīs kārdinājumu veidus: miesas, pasaules un velna.

Pirmais – saistīts ar mūsu veco Ādamu, “kas darbojas un vilina mūs ik dienas uz nešķīstību, slinkumu, rīšanu un dzeršanu, skopumu un krāpšanu, lai mēs apmelojam un apkrāpjam savu tuvāku”. Tātad uz visu to, kas izriet no samaitātās cilvēka dabas. Otrais – saistīts ar pasauli, kas, nodarīdama mums netaisnību un varmācību, spiež mūs grēkot, “jo neviens negrib būt mazākais, bet katrs grib sēdēt priekšgalā un būt visiem redzams”. Trešais kārdinātājs ir – velns, kas veicina visus iepriekšējos kārdinājumus, bet “sevišķi viņš nodarbojas ar sirdsapziņas un garīgām lietām, proti, neievēro un nicina Dieva vārdu un darbu, lai atrautu mūs no ticības, cerības un mīlestības un aizvestu māņticībā, nevajadzīgā pārdrošībā un cietsirdībā vai arī izmisumā, Dieva noliegšanā un zaimošanā un neskaitāmās citās neģēlīgās lietās”.

Kad mēs lūdzam Dievam, lai Viņš neieved mūs kārdināšanā, tad mēs nelūdzam, lai mēs vispār nejustu kārdinājumus. Kristiešiem tas nav iespējams. Velns tiem kārdinādams uzbrūk nepārtraukti. Bet mēs lūdzam, lai Dievs dod mums spēkus pastāvēt kārdinājumos līdz galam. Tad mēs piedzīvosim, ka ar Dieva palīgu kārdinājums atstāsies.