Taisns

“Ābramam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad Tas Kungs atklājās Ābramam un sacīja uz viņu: “Es esmu tas visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns.”” [1.Moz.17:1]

Tādēļ, ja Dievs pirms apgraizīšanas pavēles prasa, lai Ābrahams paliktu pilnīgs, tad ir skaidrs, ka šāda apgraizīšanas derība nepalīdz sasniegt pilnību, bet Ābrahamam ir bijis jābūt pilnīgam jau pirms šīs derības – un šeit no viņa tiek prasīts palikt šajā pilnībā.

Tādēļ, pirms Ābrahamam tiek pavēlēts apgraizīties, viņam tiek apliecināta viņa ticības taisnība, ar ko viņš ir ticis taisnots – viņam tiek pavēlēts palikt tikpat pilnīgam un taisnam, kāds viņš jau ir iesācis būt. Ebreju valodā vārdi “taisns vīrs” jeb “pilnīgs vīrs” utt. itin labi ir saistāmi ar to, ka pastāv divējāda taisnība. Pirmā un pilnīgā ir šī, kurā tiekam taisnoti Dieva priekšā ar ticību; otrā, nepilnīgā taisnība ir tā, ar kuru esam taisnoti Dieva un cilvēku priekšā saistībā ar mūsu ārējo dzīvi un godu.