Apgraizīšana Kristū

Gluži kā [Vecās Derības] apgraizīšanā cilvēkam tiek nogriezts gabaliņš viņa miesas, tā arī tajā, ko Pāvils dēvē par Kristus apgraizīšanu, cilvēkam tiek kaut kas laupīts.

Taču kristīgā “apgraizīšana” nav tikai kāda neliela izmaiņa vai niecīgas miesas daļiņas nogriešana. Cilvēkam ir jālaupa visa viņa grēcīgā daba; viņam ir jādzimst no jauna.

Tieši to Pāvils dēvē par Kristus apgraizīšanu.

Šīs apgraizīšanas pirmsākumi meklējami vienīgi Kristū un Viņa dāvātajā pestīšanā, un tieši šī apgraizīšana vieno mūs ar Kristu. [..] Pāvils turpina, norādot, ka patiesībā jau viņš runā par Kristību.

[Tā Pāvils saka kolosiešiem, ka] viņi ir saņēmuši “apgraizīšanu Kristū” caur kristīgās Kristības rituālu un tādējādi ir atdzimuši jaunai dzīvei. Un šī jaunā dzīve nav nekas cits kā grēku piedošana.