Vai Indulis Paičs ir maldu mācītājs?
Dr.theol. Voldemārs Lauciņš savu bijušo Lutera Akadēmijas kolēģi Induli Paiču nodēvējis par maldu mācītāju, kurš atmetis kristīgās mācības pamatus un noraidījis Bībeles uzticamību.
Kas ir Indulis Paičs noteikti nav nepieciešams minēt, jo viņš ir sabiedrībā ārkārtīgi populārs. Šajā gadījumā lasītājs drīzāk jautās, kas ir Voldemārs Lauciņš?
Labticīgi nedomāsim, ka Lauciņa kungs ir kāds, kurš vēlas uzlabot savu reitingu uz Paiča popularitātes rēķina. Nē. Tieši rūpes par labticīgajiem, kā viņš pats sacīja, mudināja viņu apvainot Induli Paiču maldināšanā.
Savu brīdinājumu Lauciņš izteica sakarā ar neseniem Paiča paustajiem uzskatiem radio raidījumā, kurā protams, sekojot Lauciņa piekodinājuma, klausīties neiesaku.
Minētais raidījums faktiski ir 34 minūtes gara Paiča jaunās grāmatas reklāma. Bet noteikti iemesls ir arī Paiča plašāka darbība un pārliecība kopumā, jo nebūtu ētiski apvainot publiski cilvēku kāda viena izteikuma dēļ.
Problēma varētu būt apstāklī, ka Paičs, kvēls Jura Rubeņa sinkrētisma sekotājs, un apveltīts ar ļoti augsti attīstītu intelektu, var pateikt ko tādu, ko lielākā daļa sabiedrības, Nīčes vārdiem sakot, kas savas dzīves īsuma dēļ ir ar zemu attīstītu intelektu un tādēļ patērē sliktu informatīvo saturu, cita starpā var Paiču pārprast.
Visticamāk Paičam nav bijušas bailes ieskatīties acīs visnežēlīgākajām patiesībām.
Un, iespējams, viņš ir nonācis līdz brīdim, (vai vismaz radījis citiem tādu priekšsatu) kurā ticība Dieva eksitencei viņa pasaules redzējumā vairs nav nepieciešama. To jau sacīja Cicerons, ka ir tādi filosofi, kas acīmredzami netic Dievam, tomēr atklāti to nesaka baidoties no pūļa.
Iespējams, tādēļ viņš minētajā raidījumā sacīja:
Nav jāatsakās no savas izpratnes par pasauli, lai būtu Kristus māceklis.
Tas, protams, saniknoja Lauciņu. Tā vietā, lai beidzot pateiktu, ka netic Dievam un Kristus viņam nav vajadzīgs (kas Lauciņam liktos likumsakarīgi), Paičs turpina runāt par Kristus māceklību un nepārstāj interneta tiešraidēs lūgt Dievu.
Bet ko darīt Paičam? Viņš, augsti intelektuāla būtne, ir nonācis gluži vai primitīvā ciltī. Šeit ir vajadzīga empātija. Mēs taču dzīvojam laikmetā, kurā jau gadsimtiem tiek atmests metafiziskais skatījums uz dzīvi. Dieva nozīme ir mazinājusies visu cilvēku padaules redzējumā neatkarīgi no tā vai viņi tic vai netic Dieva eksistencei. Bet joprojām ir tādi, kas dedzīgi aizstāv pretējās pozīcijas.
Bet Paičs nevēlas būt tas, kurš primitīvu mežoņu ciltī izskaidros, ka Dievs nemaz nav, ka Jēzus Kristus nav vajadzīgs utml. Jo Paičs labi zina, kas tad notiks ar viņu. Tādēļ viņš dara ko dara.
Var to nosaukt par maldināšanu. Bet varbūt viņš maldās pats un nav vēl ieskatījies augstākajās atziņās, kurās vairs nav absolūtu patiesību, un viņam būtu jāsecina, ka viss ir maldi, un mēs visi esam maldināti un maldinātāji.
Varbūt kāds aizdomāsies, bet te jau jāsaka par tiem maldinātājiem, kā spļauj tā ir..bet nu baznīca kalnā to tik kultivē un tautai tas patīk..
interesanti kāpēc cīnītājs pret maldiem vairs nav Lutera Akadēmijas mācības spēks, bet maldinātājs ir?
Visi itkā cīnās pret maldiem..:)
Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai viena un Tā (kā to atrodam Jāņa 14:6) …proti ir – Jēzus.
Tā ka cīņa par individuālo taisnību (tipa kuram vairāk taisnības) nav nekas cits kā vien tukša gaisa kulstīšana, kas definējama kā ,,pret maldiem ar maldiem” (lai arī kādas atsauces, doktoru grādi vai cita veida zinības tiktu lietotas indivīda gudrības pamatam, celšanai vai stiprināšanai).
Ne pēc taisnības bet pēc Patiesības ir jālūko. Un tas darāms Rakstu gaismā. Tā nu visas domstarpības risināmas un pēc principa ,,kas vairāk atbilst Rakstu skaidrībai”