Pienākuma ceļš

Sirdsapziņas cilvēki vieni paši atvaira sarežģītās situācijas, kas prasa lēmumus.

Viņus sarauj gabalos pretrunas, kurās viņiem ir jāizdara lēmums, jo viņi var balstīties vienīgi savā sirdsapziņā.

Aiz neskaitāmām cēlām un pavedinošām maskām un aizsegiem viņiem tuvojas ļaunums, tādēļ viņu sirdsapziņas kļūst satrauktas un nepārliecinātas līdz brīdim, kad viņi izvēlas mierīgu sirdsapziņu, nevis labu sirdsapziņu, proti, viņi maldina savu sirdsapziņu, lai nekristu izmisumā.

Cilvēki, kuru vienīgais atbalsts ir viņu sirdsapziņa, nespēj saprast, ka slikta sirdsapziņa var būt spēcīgāka un veselīgāka, nekā apmānīta.

Šķiet, ka izbēgt no iespējamo lēmumu mulsinošās pārpilnības palīdz drošais pienākuma ceļš. Tas, kas tiek pavēlēts, tiek uzskatīts par visdrošāko, jo galīgo atbildību nes nevis pavēles izpildītājs, bet devējs.

Tomēr tie, kas sevi aprobežo ar pienākumu, nekad neuzdrošinās pieņemt neatkarīgu lēmumu, par ko paši uzņemtos pilnīgu atbildību. Tomēr vienīgi tā var stāties pretī ļaunumam un to pārspēt.

Pienākuma cilvēki galu galā izpilda pat velna pavēles.