Māris Čaklais: Dziesma par četriem baltiem krekliem
Noklausies šo e-publikācijuJa četri balti krekli
Ir jaunam cilvēkam,
Tas iziet var caur dzīvi
Bez lielām pārdomām.
Un tikai reiz pa reizei
Kāds atgādina viņam,
Ka dziesma nav par krekliem,
Bet ir par sirdsapziņām.
Tas pirmais – priekšniecībai
Kad vajag rādīties.
Un tad nu paša gribai
Vēl paliek nākamie.
Un atkal reiz pa reizei
Kāds atgādina viņam,
Ka dziesma nav par krekliem,
Bet ir par sirdsapziņām.
Balts krekls rīta pusē,
Bet melns jau pusdienā.
Bet trešais baltais krekls
Top uzvilkts vakarā.
Un atkal nezin kāpēc
Kāds atgādina viņam,
Ka dziesma nav par krekliem,
Bet ir par sirdsapziņām.
Var baltos kreklus mainīt,
Kā maina uzskatus.
Bet tad, kad vakars pienāks,
Tie visi melni būs.
Vai būs vēl kāda jēga
Tad atgādināt viņam,
Ka dziesma nav par krekliem,
Bet ir par sirdsapziņām?
“Kāds atgādina viņam” – vajadzētu vairāk tādus “kādus,” kas atgādinātu par liekulības un komformisma briesmīgo un samaitājošo dabu.
Mūsdienās izplatīts ir sauklis – miers, miers. Bet miera nav. [sal. Jer.6:14, 8:11; Ec.13:10]