Jauna dziesma

Tolstojs reiz teicis, ka caram būtu jāaizliedz, ka Bēthovenu izpilda labi cilvēki, viņš pārāk dziļi satraucot cilvēku kaislības un apdraudot cilvēkus.

No otras puses, Luters bieži sacījis, ka mūzika ir labākā aiz Dieva vārda, kas pieder cilvēkam.

Viņiem bija atšķirīgi skatījumi, Tolstojs domāja par mūziku Dieva godam, Luters mūziku Dieva godam. Un Luters zināja, ka tā ir nožāvējusi neskaitāmi daudz asaru, nospiestos darījusi priecīgus, iekāres apklusinājusi, nomāktos piecēlusi, šaubīgos stiprinājusi, un ka tā arī dažai iecirtīgai sirdij likusi raudāt, un dažu labu lielu grēcinieku dzinusi uz grēku nožēlu Dieva labestības priekšā.

“Dziediet Kungam jaunu dziesmu.” (Ps.98:1) Uzsvars ir uz vārdu jauns. Kas gan cits ir šī jaunā dziesma, kā dziesma, kas dara cilvēku jaunu, dziesma, kas izlaužas no cilvēkiem pēc tumsības un rūpēm un bailēm jaunai cerībai, ticībai un uzticībai?

Jauna dziesma ir dziesma, ko Dievs pats pamodina mūsos – un lai arī tā būtu mūžsena dziesma, Dievs, kurš, kā sacīs Ījāba grāmatā, “rada slavas dziesmas nakts vidū” (Īj.35:10)