Tikai vārds paliek

Kad Kungs nāks? Tas ir mokošs jautājums, īpaši tad, kad mēs dzirdam: “…šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis.” (Lk.21:32)

Tur jau ilgi var lauzīt galvu, domājot, kas tad ir domāts ar “šo cilti”. Daudzi cilvēki jau ir sākuši rēķināt. Taču Jēzus daudzreiz saka saviem mācekļiem: “Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.” (Mt.24:36) Un “Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis savā paša varā.” (Ap.d.1:7) Nē, tā saka mūsu Kungs, šī diena nāk kā “zaglis naktī” (2.Pēt.3:10; Mt.24:43; Lk.12:39; 1.Tes.5:2).

Mums nav jārēķina, mums ir jāklausās. Tā mums Kungs norāda uz saviem vārdiem un saka: “Debess un zeme zudis, bet Mani vārdi nezudis!” (Lk.21:33) Tas ir tas, kas mums ir jāiegaumē un jāpaņem līdz. Viss kādreiz neizbēgami sabruks, kā ari mēs ejam pretī nāvei. Taču mūsu Kunga vārdi nezudīs. Viņi uztur mūs miršanā un vada cauri nāvei. Tie mūs uztur arī laicīgās vētrās un katastrofās. Neviens nav varējis viņus iznīcināt.

Bet tieši kuri vārdi tie ir? lr daudz un stipru vārdu, kurus vajag iemācīties un sacīt, kā piemēram: “Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu vārdā, tu esi mans!” (Jes.43:1), vai šie: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt” (Mt.11:28) Vai šie: “Redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.”(Mt.28:20) Un visbeidzot arī tas, ko apliecina apustulis Pāvils: “Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” (Rom.8:38-39)