Lai paglābtu un pasargātu

“Un redzi, Es esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej.” [1.Moz.28:15]

Tāds ir divkāršais apsolījums par Jēkaba dzimumu, kurā jātiek svētītām visām tautām, tas ir, par Kristu; šis apsolījums līdzi ietver arī mazāku – laicīgu apsolījumu, – gluži kā bērniņš tiek ietīts autiņos vai dārgakmens iestrādāts zeltā, vai arī – kā dārgums tiek glabāts māla traukā. Laicīgā svētība ir pietiekami liela un bagātīga, tomēr tas, ka Jēkaba pēcnācēji izlauzīsies un tiks izplatīti pa visu pasauli, ir kas lielāks. Tas Kungs atkārto laicīgās svētības apsolījumu un saista to ar laicīgo apsolījumu par pēcnācēju izplatīšanos.

Tas Kungs turpina un saka: “Es esmu ar tevi,” – itin kā gribētu teikt: tev ir dots mūžīgais un laicīgais apsolījums par taviem pēcnācējiem; un nu Es tam pievienoju trešo lietu, proti, ka Es šajā ceļā un izsūtījumā būšu ar tevi; Es pats tevi sargāšu un aizstāvēšu. Lai lietas, ko esmu tev apsolījis, varētu piepildīties, tev ir jādzīvo un jātiek pasargātam. Tavs brālis Ēsavs tev slepus uzglūn; velns ir tavs ienaidnieks – vienalga, vai tu guli vai esi nomodā. Taču Es iešu kopā ar tevi un būšu tavs pavadonis šajā ceļojumā. Ak, cik vēlams un spēcīgs ir šis pavadonis!

Tas Kungs saka: Es ne tikai iešu tev līdzi un tevi vadīšu, bet būšu tavs nocietinājumu mūris, tavs sargs; Es cīnīšos par tevi, un tavos pēcnācējos piedzims Mans Dēls, kurā tiks svētīti visi dzimumi, visi svētības mantinieki. Es būšu ar tevi, lai tevi paglābtu un pasargātu.