Kam ir apsolīta laicīga svētība

Noklausies šo e-publikāciju

Tagad aplūkosim bauslī ietverto apsolījumu: “Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod” (2.Moz.20:12). Apustuļa vēstules tekstā tas izteikts šādi: “..lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes” (Ef.6:3) Jā, tāds ir Dieva ceturtā baušļa apsolījums.

Kaut visi Dieva bērni patiesi noticētu šim apsolījumam! Mēs to nepārprotami redzam vairākās Svēto Rakstu vietās, ka mūsu Kungs cilvēku laicīgo labklājību ir padarījis atkarīgu no ceturtā baušļa pildīšanas vai nepildīšanas. Ceturtā baušļa turētājiem ir apsolīta laicīga svētība:

“Un šie ir tie baušļi, likumi un tiesas, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, man ir pa vēlējis jums mācīt, lai jūs pēc tiem dzīvotu tai zemē, kuru jūs ejat iemantot, – ka tu To Kungu, savu Dievu, bīsties un ka tu ievēro visus Viņa likumus un Viņa baušļus, ko es esmu tev pavēlējis, tu, tavi bērni un tavi bērnu bērni, visas savas mūža dienas, lai tu ilgi dzīvotu. Tādēļ klausies, Israel, un ievēro, ka tu tos pildi, lai tev labi klājas un lai jūs stipri vairojaties, ka Tas Kungs, tavu tēvu Dievs, tev to ir apsolījis, tai zemē, kur piens un medus tek” (5.Moz.6:1-3).

Īpaši tas attiecas uz ceturto bausli, jo tas otra galdiņa pirmais bauslis, kas māca par mūsu darbiem pret cilvēkiem. Šis bauslis ir kā avots, no kura plūst visu nākamo baušļu pildīšana, jo cilvēki, kas ciena, goda, mīl, paklausa saviem vecākiem un tiem, kas īsteno vecāku varu – tēvam un mātei, skolotājiem, mācītājiem, valdībai, saimniekiem un visiem citiem labiem un pieredzējušiem cilvēkiem -, būs vissvētīgākie cilvēki, kas dzīvo labu dzīvi, un viņiem apsolīta laicīga alga, svētība un laime virs zemes. No tā mēs skaidri ieraugām, kādēļ ceturtajam bauslim ir vēl īpaši pievienota laicīga svētība.

Ievērosim arī to, kā skan šis apsolījums. Tas nesaka, ka ar ceturtā baušļa pildīšanu tu kļūsi svētlaimīgs debesīs. Nē, tik daudz gan nav solīts par tēva un mātes godāšanu. Apsolījuma vārdi apliecina tikai to, ka svētība būs dāvāta tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod. Proti, virs zemes, ko Dievs tev piešķīris, – tur tev labi klāsies, ja godāsi, mīlēsi un paklausīsi tēvam un mātei. Šīs zemes labklājība gan nenozīmē, ka tu iemantosi lielas bagātības, jo bagātnieki laicīgā ziņā nemaz nav tie laimīgākie cilvēki, bet gan tie, kas ap guvuši seno un tūkstošgadīgo mācību un lūdz šādi: “..nabadzību un bagātību nepiešķir man! Bet atļauj man baudīt manu dienišķo maizi” (Sal.pam.30:8).

Šis apsolījums nozīmē to, ka ar lielāku vai mazāku mantu tu arvien virs zemes būsi laimīgs cilvēks, tev arvien būs svētība un labklājība.

Tālāk apsolījums saka, lai “tu ilgi dzīvo”. Kāds var jautāt: vai arī labi bērni nemēdz pāragri mirt? Atbilde: ja arī bērni top aizsaukti no šīs pasaules, tam noteikti ir būtisks pamatojums un žēlastības pilns iemesls gan vecākiem, gan bērniem. Tā Kunga žēlastības pierādījumi tam ir nozīmīgāki nekā ilgdzīvošana un bagāta svētība virs zemes (Gudr.gr.4:7-11; Jes.57:1).