Kamēr būs dienas virs zemes

“Es arī turpmāk vairs neiznīcināšu visu dzīvo, kā Es to esmu darījis. Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts.” [1.Moz.8:21-22]

Vienkāršā izpratne ir tāda, ka Noam šeit tiek apsolīts: zeme atgriezīsies savā agrākajā dzīvē, grēku plūdu izraisītais posts beigsies un zeme atkal varēs tikt apsēta; laiks atgūs savu ritumu – sējai sekos pļauja, vasarai – ziema, karstumam – aukstums.

Mozus piebilst: “Kamēr būs dienas virs zemes.” Tā viņš parāda, ka reiz šīs zemes dienas beigsies un sekos Debesu dienas. kamēr turpināsies dienas virs zemes, paliks un pastāvēs arī pati zeme un šīs laika maiņas.

Bet, kad zemes dienas beigsies, tām sekos Debesu dienas, tas ir, mūžīgas dienas – sabats pēc sabata [Jes.66:23] un tajās vairs nevajadzēs nodoties miesīgam darbam, rūpējoties par iztiku, jo mēs būsim kā eņģeļi [Mk.12:25]. bet mūsu dzīvē būs citādas nodarbošanās: atzīt Dievu, priecāties par Dieva gudrību un skatīt viņu pašiem savām acīm. Taču šo dzīvi iemantosim caur ticību Kristum; tajā lai mūžīgais Tēvs mūs žēlīgi uztur ar sava Dēla un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus nopelnu un Svētā Gara klātbūtni un palīdzību! Āmen, Āmen!