No zemes saujas

Cilvēks, kuru Dievs ir radījis pēc savas līdzības, tas nozīmē – brīvu, ir cilvēks, kas ņemts no zemes. (1.Moz.2:7). Spēcīgākos vārdos kā šeit nevarētu runāt pat Darvins un Feierbahs. Cilvēks cēlies no zemes saujas. Viņa būtībai piemīt saistība ar zemi.

Tā ir Dieva zeme, no kuras ir ņemts cilvēks. No tās nāk viņa miesa. Viņa miesa saistīta ar viņa būtību. Viņa miesa nav viņa cietums, apvalks, ārējais, bet viņa miesa ir viņš pats. Cilvēkam nav miesa un dvēsele, bet viņš pats ir miesa un dvēsele. Cilvēks iesākumā patiešām ir viņa miesa, viņš ir viens. Tāpat kā Kristus ir viens ar savu miesu, tāpat kā baznīca ir Kristus miesa. Cilvēks, kas atsakās no miesas, atsakās arī no savas eksistences Dieva priekšā, atsakās no Radītāja..

Viņa esamība ir esamība zemes virsū, viņš nav no augšienes nācis un dēļ kāda drausmīga likteņa lēmuma nolikts virs zemes un kļuvis vergs, bet viņš nācis no zemes, kurā viņš dusēja un bija miris, līdz Visaugstā Dieva Vārds viņu izsauca no tās. Cilvēks pats ir zemes sauja, bet zeme, ko Dievs aicinājis būt cilvēkam.