Vecākiem par jaunatni

Noklausies šo e-publikāciju

Daudz tiek runāts par plaisu starp vecākiem un pusaudžiem. Šis bezdibenis noteikti ir pārvarams, tomēr valda daudz un dažādu uzskatu, kas balstīti atšķirīgos dzīves apstākļos bērnībā, izglītībā, pieredzē vai pieredzes trūkumā.

Jo lielākas ir atšķirības šajos vai līdzīgos jautājumos, jo lielāks ir pārvaramais “bezdibenis.” Nelielas atšķirības nerada konfliktu. Lai arī dziļa bezdibeņa cēloņu jāmeklē “dziļi rokot”, tomēr situācija jāaplūko vecāku un jauniešu šī brīža dzīves apstākļu kontekstā.

Saskaņā ar Dievs vārdu vecākiem bērni jāaudzina “būt paklausīgiem Tam Kungam,” [Ef.6:4] jāmāca paklausīt un godāt vecākus, jāaudzina čaklus, centīgus utt. Un to vecākiem jāpaveic nekaitinot bērnus [Ef.6:4], proti, mīlot, vadot un ar padomu. Tā bērns uzaug Dieva bijībā, un pārliecinās, ka tēva mājas ir drošs un uzticams patvērums.

Mums, vecākiem, jautā: Vai esat izpildījuši savu uzdevumu? Vai arī esat tādā mērā aizrāvušies jau jaunākajām pedagoģiskajām tendencēm, ka esat atstājuši bērnu bez šajā dzīvē svarīgākā – mājām, un mūžībā svarīgākā – audzināšanas Dieva bijībā? Un, ja esam to paveikuši, tad sirdsapziņas dēļ Dieva priekšā, vai arī pašapmierinātības dzīti?

Rakstot par šo jautājumu, liekas ka pasaule plīst un nespēj to klausīties. Bet nepārmetiet jaunatnei, ja reiz esat to pametuši bez īstā pamata un pareiza virziena dzīvei.

Katrs saprot, ka mūsdienās valda nevienprātība, šķelšanās, nekārtība, bezspēcība un trulums. Izpostītas ģimenes, vientuļas mātes, atraitnes, bērni tiek sūtīti bērnudārzā, lai vecāki varētu strādāt un apgādāt ģimeni. Grūtību ir daudz. Bet tas nedrīkst kavēt tiekšanos pēc kristīgas bērnu audzināšanas.

Nepieciešams sniegt palīdzību grūtībās nonākušiem. No jauna ir jāapzinās nama, un īpaši kristīga nama, nozīme, pretējā gadījumā mums lemta bojāeja.

Jauniešiem ir trūkumi, ko mēs pamanām, un kas mums nepatīk. Bet viņi savu dabu ir mantojuši no mums. Tomēr viņu vainas nav nedz jāignorē, nedz jāpārspīlē. Uzpotēts koks nes labus augļus.

Fiziski jaunieši attīstās ātri, bet garīgs briedums panākams lēni, tikai ar vecumu. Mēs no jauniešiem vai nu uzreiz gaidām pārāk daudz, vai arī negaidām neko. Aplami ir gan viens, gan otrs.

Jaunatnei jāuzaug ar atbildības sajūtu Dieva un cilvēku priekšā.

Uzticēsim savās lūgšanās mūsu jaunatni Dievam. Dievs uzklausīs mūsu lūgšanas un īstajā laikā atbildēs.