Bauslis pašsaprotamā brīvi akceptētā dzīvē

Dieva baušļa priekšā cilvēks nav Herkuless patstāvības krustcelēs, nav mūžīgais cīnītājs par pareizo izvēli, pienākumu konfliktā novārdzinātais, tāds, kas arvien piedzīvo neveiksmi un sāk atkal no jauna, arī pats Dieva bauslis atklājas ne tikai lielajos, nemierīgajos un visspilgtāk piedzīvotajos dzīves krīzes brīžos.

Gluži otrādi, Dieva baušļa priekšā cilvēks patiešām drīkst būt ceļā (un ne vienmēr vispirms stāvēt krustcelēs), pareizā izšķiršanās viņam patiešām drīkst būt aiz muguras (ne vienmēr priekšā), bez kādiem iekšējiem konfliktiem viņš drīkst darīt vienu un otru (lai arī teorētiski un ētiski tikpat svarīgu) atstāt, viņa iesākums jau var būt bijis un viņš var ļaut, lai bauslis viņu vada, pavada un pasargā kā labais eņģelis.

Dieva bauslis dzīvei tās vienoto virzienu un personisko vadību sniedz vienīgi ikdienišķu, šķietami mazu, beznozīmīgu vārdu, teikumu, mājienu un palīdzību veidā. Baušļa mērķis nav rodams izvairoties no pārkāpuma, ētisku konfliktu un izvēles mokās, bet gan brīvi akceptētā normālā dzīvē baznīcā, laulībā un ģimenē, darbā un valstī.