Ceturtais bauslis uzrunā mūs visus

Saskaņā ar katehismu, ceturtā baušļa kontekstā vecāki domāti ne tikai mūsu īstie vecāki, bet arī krustvecāki, audžuvecāki, vadītāji, skolotāji, mācītāji, saimnieki līdz ar visiem citiem, kas ir uzņēmušies par mums tēvišķas rūpes.

Arī viņus mums ir pienākums cienīt un godāt līdzīgi kā savus vecākus. To uzskatāmi apliecina ļoti daudzas Svēto Rakstu vietas.

Pat ja savus miesīgos vecākus esam zaudējuši, tomēr mēs neesam palikuši pilnīgi bez vecākiem un savas daļas ceturtā baušļa pienākumos un svētībās, – ceturtais bauslis mums joprojām ir spēkā, jo mēs visi vienā vai otrā veidā esam padoti kādiem cilvēkiem vai lietu pārvaldei, kur ceturtais bauslis mums uzliek pienākumus.

Ja mēs neesam bērni vai kalpi, tad tomēr arvien esam padotie. Pat ja es būtu pati augstākā amatpersona, tomēr arvien es būšu padots Dieva vārdam un sava amata pienākumiem. Tas nozīmē, ka ceturtais bauslis uzrunā ne tikai bērnus šā vārda tiešajā nozīmē, bet mūs visus: “Tev būs savu tēvu un māti godāt!”

Jāsaprot un jāpieņem, lai kas tu būtu, ka šajā un citos baušļos Dievs uzrunā tieši tevi, jo šis bauslis lems un noteiks, vai tu piedzīvosi bagātīgu laicīgu svētību, vai arī laicīgu un mūžīgu lāstu. Labi var klāties tikai tam, kas godā savu tēvu un māti, savukārt tam, kas negodā, klāsies ļauni.

Pārdomājot ceturtā baušļa tālejošo nozīmi, ka tēva un mātes vārds piešķirts ikvienam, kas jebkādā veidā likts mums par vadītāju, skolotāju, mācītāju, saimnieku utt., mēs arī saprotam, kādēļ Tas Kungs pasludina Savu īpašo labvēlību pār šī baušļa pildīšanu un pievieno tam īpašu svētības apsolījumu. No šī baušļa pildīšanas ir atkarīgs pasaules miers un labklājība. To liksim pie sirds, lai ar dumpību un nepaklausību neizsauktu par sevi Dieva taisnīgo lāstu šai laikā un Viņa biedinošās dusmas mūžībā!

Aplūkojot tuvāk skaisto apsolījumu, ko Dievs bauslim pievienojis, mēs apjaušam vārda “godāt” jēgu un saprotam savu pienākumu pret vecākiem un kā tas jāpilda. Mārtiņa Luters baušļa izskaidrojumā nosauc vairākas lietas, kas pieder vecāku godāšanai. Vispirms viņš min, kas ir jādara, un pēc tam to, kas nav jādara:

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savus vecākus un kungus nenicinām un neaizkaitinām.

Apgūsti cītīgi šo seno bērnu mācību, tad arī vecumdienās tu paturēsi to prātā un turpināsi pildīt!