Mūsu garīgā kalpošana

Es jums lieku pie sirds, brāli, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana. [Rom.12:1]

Vai tiešām kristiešiem vēl joprojām ir vajadzīgi pamudinājumi? Vai ticīgie nav brīvi no Bauslības spaidiem? Vai mēs, kristieši, kas esam glābti no tīras žēlastības, neesam brīvi Dieva bērni, kurus netiesā stingrie Bauslības likumi?

Jā, tieši tā atsevišķi cilvēki ir jautājuši un domājuši, uzskatot, ka Bauslības pamācībām un pamudinājumiem sprediķī nav vietas: Viņi saka: sludini Kristu, un kristīga dzīve sekos pati no sevis!

Taču citās domās bija mūsu Kunga apustulis, kas runāja un rakstīja paša Kristus autoritātē.

Viņš rakstīja: “Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlastības vārdā ..” Protams, kristietis ir glābts no tīras žēlastības Jēzus nopelna dēļ, kurš uzņēmies sodu uz Sevi. Tā ir tiesa. Dieva priekšā es spēju pastāvēt, vienīgi ietērpies Jēzus taisnības baltajās drēbēs.

Tomēr arī mums, kristiešiem, ir vajadzīgas Dieva vārda pamācības un pamudinājumi. Ir skaidri jāapzinās, ko Dievs no mums prasa un sagaida. Pārāk bieži baznīcas dzīvē ir pildīti pašizdomāti reliģiski darbi, taču vienlaikus aizmirsti vienkāršie Dieva baušļi un Bībeles pavēlētā mīlestība uz tuvāko.

Ceturtais bauslis mums liek godāt savus vecākus. Piektais bauslis aizliedz slepkavot. Un Jēzus māca, ka šis bauslis attiecas arī uz mūsu domām, kurās briest naids un agresija. Septītais bauslis pavēl būt uzticīgiem laulībā. Un Jēzus māca, ka šis bauslis attiecas arī uz mūsu domu dzīvi un apslēptām kārībām [Mt.5:27 u.trpm.].

Pārējie baušļi runā par tuvākā īpašumu, cilvēka labo slavu, kā arī sirds ļauno tiekšanos pēc tā, kas pieder citiem, utt. Šie baušļi mums arvien sev jāatgādina un jātur acu priekšā.

Tāpēc nešaubīsimies, ka mums joprojām ir vajadzīgas Bībeles pamācības un pamudinājumi, kas rādīs ceļu, pa kuru jāiet un no kura savukārt jāvairās. Atkal un atkal mums būs nepieciešama šķīstīšana un mazgāšana Jēzus asinīs, kas izdeldē visus grēkus. Šie pamudinājumi palīdzēs mūsu sirdsapziņu saglabāt tīru un dzīvu.

Dieva vārds uz to mūs aicina “Dieva žēlastības vārdā”. Tātad tas attiecas uz visiem, kas ar atgriešanos un ticību ir kļuvuši par Dieva bērniem. Mēs dzīvojam no žēlastības un caur žēlastību, un mums jāturpina dzīvot Dieva vārda gaismā.