Brīdināt savus draugus no briesmām

“Bērni, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tā kā Viņš ir taisns.” [1.Jņ.3:7]

Sena paruna vēsta, ka pasaule vēlas tikt piekrāpta. Diemžēl arī šajā parunā ir savs patiesības grauds. Neticami, cik viegli cilvēki tiek piekrāpti un attopas tikai tad, kad jau ir par vēlu un nākas konstatēt zaudējumu! Ne bez iemesla cilvēki tiek brīdināti no kabatas zagļiem vilcienos un stacijās.

Vēl vairāk šis brīdinājums attiecas uz garīgām lietām. Arī Jēzus Savus draugus brīdināja no viltus kristiem un viltus praviešiem [Mt.7:15, 24:4].

Tā kā Jēzus māceklis Jānis ļoti daudz runāja par mīlestību, viņu mēdz saukt par mīlestības apustuli. Ikviens, kas uzmanīgi lasa Jāņa pirmo vēstuli, to viegli pamanīs. Par Jāni ir saglabājusies liecība, ka sirmā vecumā viņš tika nests uz draudzes dievkalpojumiem, kur ticīgos sirsnīgi pamudināja ar vārdiem: mani bērniņi, mīliet cits citu!

Līdzīgu pamudinājumu Jānis sniedz arī lasītajā pantā. Iespējams, ka mums nepatīk klausīties pamudinājumus. Jā, pamudinājumi un brīdinājumi bieži vien pat kaitina.

Taču Jānis “saviem bērniņiem” mīlestību parāda tieši ar brīdinājumiem.

Kas neuzdrīkstas visā nopietnībā brīdināt savus draugus no briesmām, kādas sastopamas dzīves ceļā, tam nav īstas mīlestības.

Ko Jānis ar šiem vārdiem pasaka? Viņš rāda, cik cieši kristieša ticības apliecība ir saistīta ar viņa dzīves ceļu.

Piemēram, tāds mācītājs, kas sludina kristieša brīvību no Bauslības važām, bet aizmirst atgādināt par modrību ticības un dzīves ceļā, riskē aizvest dvēseles maldos.

“Darīt taisnību” – nozīmē dzīvot saskaņā ar Dieva gribu. Dieva vārds māca, ka nevar būt taisns tāds cilvēks, kas par savu ticību runā dižmanīgus vārdus, bet nepievērš uzmanību savai dzīvei.

Nē, Raksti nebūt nemāca, ka Dieva priekšā mēs topam taisnoti ar taisnības darbu darīšanu. Raksti nesaka – “tapt taisnam”, bet gan “būt taisnam”. Dieva priekšā tu esi taisns tikai Jēzū Kristū un ticībā Viņam.