Priecājies arī tad, ja tava sirds ir skumju pilna
Noklausies šo e-publikāciju“Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties!” [Fil.4:4]
Vai šis aicinājums nav dīvains? Vai cilvēks spēj priecāties vienmēr? Dzīvē mēs taču pieredzam tik daudz grūtību un sarūgtinājumu. Vai varam allaž būt priecīgi un laimīgi? Vai tā saprast Pāvila aicinājumu?
Jaunajā Derībā lasām, ko paša Kunga apustuļi stāsta par savām bēdām un likstām: “Man ir lielas skumjas un nepārtrauktas sāpes sirdī, ” raksta Pāvils [Rom.9:2].
Nē, protams, nemitīgs prieks nav iespējams un piespiest sevi priecāties arī nevajag. Runa ir par ko citu.
Pāvils neraksta: esiet priecīgi! Viņš raksta: “Priecājieties iekš Tā Kunga!” Tāpat ir rakstīts arī 1. Tes. 5:16, kur lietots tāds pats grieķu izteiksmes veids.
Īsto jēgu un saturu mēs spējam saprast tikai tad, ja uzsvaru liekam uz vārdiem “iekš Tā Kunga”.
Kad tu pieredzi grūtības un pārbaudījumus, tev ir iespēja celt skatu augšup un lūkoties uz Jēzu. Kā ticīgs cilvēks tu allaž vari paturēt prātā visu, ko Kristū esi saņēmis. Viņā tev ir dota visu tavu grēku piedošana, mierinājums bēdās, stiprinājums vājībās un palīdzība kārdinājumos. Tāpēc cel savas acis uz Viņu!
Priecājies, ka esi viens no Jēzus draugiem!
Nešaubies, ka Viņa skats arvien tevi pavada!
Priecājies, ka tavs vārds ir ierakstīts debesīs!
Priecājies arī tad, ja tava sirds ir skumju pilna. Dzīvē mēs ne vienmēr varēsim izbēgt no raizēm un skumjām, taču neļausim tām valdīt savā sirdī, atņemot dzīvesprieku un spēku.
Uzlūkojot Jēzu ticībā, kristietis brīnumainā kārtā spēj priecāties arī skumjās. Ticībā Jēzum mūsu raizes tiek klusinātas un mēs sākam saprast apustuļa vārdus – “kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi” [2.Kor.6:10].
Ieskaties