Priecājieties vienmēr!

Bībele saka: “Priecājieties iekš Tā Kungā vienmēr! Es jums vēlreiz saku: Priecājieties!” Priecāties – tas ir labi. Bet vienmēr!? Vai tas ir iespējams? Vai ir kāds cilvēks uz šīs planētas, kurš vienmēr un visur būtu priecīgs?

Mums taču dzīvē ir tik daudz dažādu grūtību, un mēs tik viegli zaudējam savu labo garastāvokli. Vai mēs varam sevi piespiest būt priecīgi un laimīgi? Ko Bībele mums cenšas pateikt ar šiem vārdiem?

Apustulis, kas rakstīja šos vārdus, kādā citā savā vēstulē saka: “Man ir lielas skumjas un nepārtrauktas sāpes sirdī.” Liekas, ka esam apustuli Pāvilu pieķēruši lielās pretrunās. Vienu brīdi viņš runā par nemitīgu prieku, bet nākamajā par nepārtrauktām skumjām sirdī. Kā to saprast? Vai tas iespējams, ka cilvēks ir vienlaikus priecīgs un bēdīgs? Tas izklausās absurdi.

Mēs paši noteikti esam piedzīvojuši situāciju, kad mums apkārt ir jautra kompānija, bet mums pašiem nezin kādēļ negribas priecāties. Mēs labprāt jautrotos kopā ar visiem pārējiem, taču sirds mums ir skumju pārņemta, un mēs nespējam rast sevī prieku. Laikam vienmēr priecāties nav iespējams…

Lai saprastu, ko apustulis Pāvils ir domājis ar šiem vārdiem, mums ir jāierauga, ka šeit nav domāts parasts pasaulīgs prieks, bet kāds īpašs prieks iekš Tā Kunga. Tikai ticībā mēs spējam saprast apustuļa vārdus. Tikai kristieši pazīst, kas ir “prieks iekš Tā Kunga”.

Kad problēmas un grūtības gāžas pār tavu dzīvi, kad tavā sirdī valda bēdas un grūtsirdība, kad liekas dzīvē nav palicis vairs nekāda prieka, tad ticībā vari pacelt savas acis uz savu Kungu Kristu. Skaties uz savu Glābēju! Domā par visu to bagātību, kas tev dota ticībā Viņam. Tev ir piedoti visi grēki, tev ir miers un labas attiecības ar Dievu, mierinājums visās bēdās, stiprinājums vājumā, palīdzība visos kārdinājumos. Skaties uz Viņu, un tu atgūsi dzīvesprieku!

Priecājies, ka vari būt viens no Viņa draugiem. Viņš ir uzņēmies rūpes par tevi. Viņš vienmēr seko līdzi tavām gaitām. Viņa palīdzība vienmēr ir tev blakus. Neviens mats tev nevar nokrist bez Viņa ziņas. Tāpēc tu vari priecāties, jo tavs vārds ir ierakstīts Debesīs, Viņa Dzīvības grāmatā, Debesu valstības viesu sarakstā.

Tā tu vari priecāties, arī tad, ja sirds tev skumju pilna. Dzīvojot šai grēka un nelaimju apņemtajā pasaulē, neviens nevar izvairīties no skumjām un bēdām. Tās nāks un tu tās nespēsi kavēt. Bet tu vari nepieļaut, ka tās pārņem tavu sirdi. Tu vari nepieļaut, ka tās tevi moka un atņem dzīvesprieku. Tu vari vienmēr saglabāt ticības prieku pat visdrūmākajos savas dzīves brīžos.

Tas ir paradokss. Tā ir pretruna tu vienlaikus vari būt priecīgs un bēdīgs. Apustulis Pāvils saka: Mēs esam “kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi.” Jā, ticībā tas ir iespējams. Ticības prieks palīdz mums tikt pāri grūtajiem brīžiem, saglabāt cerību un optimismu. Tāpēc “Priecājieties iekš Tā Kunga vienmēr.”