Ticības stāja

Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu! Jo Dievs Tas Kungs ir mans spēks un darīs manas kājas vieglas kā kalnu kazai un pāri maniem augstumiem rādīs man ceļu un vadīs mani. [Hab.3:17-19]

Vai ir iespējams vēl tiešāk izteikt cilvēka galējās bēdas, nelaimes un postu, kā to lasām šajos Svēto Rakstu vārdos? Pravietis Habakuks raksta: viss ir sagrauts, izpostīts un samaitāts. Vīģes koks neziedēs, un vīnakokam nebūs ogu, uz lauka nekas neaugs, turklāt ienaidnieks nokāvis visus lopus.

Vai situācija var būt vēl ļaunāka un drūmāka? Nebūtu brīnums, ja pravietis izmisumā raudātu un par savu nelaimi skaļi vaimanātu Dieva un cilvēku priekšā.
Tomēr pārsteidzošā kārtā viņš tā nedara. Pēc iznīcības un postažas stāsta atskan spēcīgi vārdi: “Tomēr es gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu!”

Vai šie vārdi nav neparasti?

Cilvēciski šādu attieksmi saprast nav iespējams. Aicinājums priecāties un gavilēt būtu vieglāk saprotams, ja pravietis sevi un citus mierinātu ar vārdiem: “Mums taču kaut kas vēl ir palicis, viss jau nav tik ļauni.”

Taču neko tādu viņš nesaka, bet attēlo situāciju visā skarbumā. Un tomēr pravietis ir un paliek priecīgs.

Habakuka vārdos atklājas ticības noslēpums. Ticība neizskaistina situāciju vai nepadara to mazāk ļaunu. Ticība nenovēršas no nelaimes un nemēģina sev iestāstīt, ka viss jau nav tik slikti. Ticība visā nopietnībā pieņem lietas tādas, kādas tās ir, un par spīti visam – priecājas!

Kā tā var būt? – Tā var būt, jo ticība arvien uzlūko Dievu un paļaujas uz Viņa drīzu palīdzību, ja tāds ir Viņa labais prāts. Pat ļaunākajos brīžos Tas Kungs arvien ir manas pestīšanas Dievs. – Tāda ir ticības stāja.

Vai mums, kristiešiem, ir šāda ticības stāja? Lūgsim, lai tāda mums būtu!