Svētais Vakarēdiens – debesis virs zemes

Un, tiem ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja to, pārlauza un tiem to deva, un sacīja: “Ņemiet, tā ir Mana miesa”. [Mk.14:22]

Kristietim, ja viņš vēlas iemantot patieso gaismu, prieku un augļus, ko sniedz Svētais Vakarēdiens, un nevēlas izaicināt nāvi, vispirms jāatceras, ka neviens nedrīkst Vakarēdienā piedalīties ar dabisko skatījumu un vienkāršu prāta izpratni. Te nepieciešams kas vairāk: garīgs skats un izpratne. Te nepieciešams, lai mēs vienmēr savas acis cieši pievērstu Dieva vārdam. Te nepieciešama dārgā, dievišķā dāvana, ko sauc par ticību. Jā, nepieciešama Dieva žēlastība.

Ja es nāku pie Svētā Vakarēdiena galda vai skatos uz to ar miesas acīm, kādas ir arī dzīvniekiem, un vēlos šādi aplūkot lietas, tad ieraudzīšu tikai ceremoniju ar maizi un vīnu, bet – neko dievišķu, debešķīgu vai godības pilnu.

Un vēl, ja es vēlos spriest par sakramenta būtību un vērtību tikai pēc sava prāta, tad tā vietā, lai kļūtu par apgaismotu un degsmes pilnu kristieti, es – gluži otrādi – kļūšu par cinisku nicinātāju, ķeceri un sakramenta izsmējēju. Jā gan, tā ir zīme, kurai runā pretī, tas ir piedauzības akmens un slazda valgs daudziem Israēlā, un tajā iekrīt un top notverti daudzi!

Taču to ne tikai pasaules cilvēkiem, bet arī patiesiem kristiešiem ir jāpatur prātā visu savu mūžu. Ja pat simtiem reižu tu ticībā esi skatījis Tā Kunga godību un baudījis Dieva labestību pie Viņa galda, tad velns tikpat daudz reižu tev vēlēsies nolaupīt šo svētlaimi – šīs debesis virs zemes.

Viņš to dara, vezdams tevi pie prāta spriedelējumiem, lai, dzīvojot klusi, mierīgi un jauki, tu justos drošs un pašpārliecināts un Dieva augsto noslēpumu pakļautu loģikas un dabiskā prāta spriedumiem. Un, ja vien velns spēj aizraut mūsu prātu, ka pūlamies izkalkulēt un saprast, kā tas var notikt – kā šis vai tas ir iespējams, tad viņš drīz vien ir uzvarējis un mums visu nolaupījis.

Tādēļ kristiešiem jāatceras, ka Svētais Vakarēdiens ir brīnums. Tas ir viens no daudziem augstajiem un noslēpumainajiem brīnumiem, ko cilvēka prāts dzīves laikā nekad nespēs aptvert un saprast. Šīm lietām mums jātic, balstoties uz visvarenā un uzticamā Dieva vārdiem.

Jā, Svētais Vakarēdiens ir viens no augstākajiem Dieva brīnumiem, un baznīctēvi ne bez iemesla to saukuši par “visu noslēpumu noslēpumu”. Cik gan kritis, aptumšots, maldinošs ir cilvēka prāts, kas iedomājas to saprast un kritiski izvērtēt! Lai Dievs pasarga!

Pirmā mācība, ko gūstam, ir tā, ka mums nav jānopūlas to pilnībā saprast. Bet mums jāpaļaujas uz uzticamo un visvareno Dievu, kurš mums to pasludinājis. Tiklīdz mūsu prāts grib izkalkulēt, kā Kristus sacītais ir iespējams, tā mums tūdaļ jāsaprot, ka tuvumā ir velns – vecā, pārgudrā čūska, kas ar savu viltību pievīla Ievu. Tādēļ mums tūdaļ ir jāsauc talkā Dieva vārds un palīdzība, it kā mums uzbruktu pati šausmīgā nāve vai elle. Ja tu to nevēlies darīt, bet paļaujies uz savām prāta spekulācijām, tad – dari to un kļūsti par ķeceri!

Tiem, kas ir kārdināti apšaubīt Vakarēdiena sakramenta saturu, būtu ļoti svētīgi uzlūkot pašu sakramenta iedibinātāju. Kas Viņš ir? Viņš ir tavs Radītājs un Glābējs. Viņš ir visaugstākais, kas pastāv mūžīgi. Viņš ir visvarenais Dievs, Pirmais un Pēdējais. Viņš ir tas, kas bija un kas nāk. Dievs bija Vārds, un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū. Visas lietas ir Viņa radītas, un bez Viņa nav nekā, kas ir radīts [Jņ.1:1, 3].

Pacel savas acis un uzlūko Viņa darbus! Skaties uz sauli un zvaigznēm! Skaties uz visu radību! To visu ir radījis Tas Kungs. Viņš uztur visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un pats Sevī šķīstījis visus mūsu grēkus [Ebr.1:3]. Padomā! Vai Viņam jebkas ir neiespējams? Vai Viņam jebkas būtu par grūtu? Visvarenajam nav nekā vieglāka, kā darīt to, ko Viņš vēlas.

Tu nesaproti, kā Kristus spēj mums dot Savu miesu un asinis. Tavs nabaga prāts tā priekšā apmulst. Bet vai tu saproti, kā Viņš spēj radīt visu no nekā? Ko mēs vispār spējam saprast? Ko gan Visvarenais nespēj darīt?

Turklāt: vai ir kas tāds, ko Viņš būtu teicis un nebūtu darījis? Vai svētais Dievs spētu melot? Vai gribi zaimot savu Radītāju un žēlīgo Glābēju? Visā radībā Viņš veicis tūkstošiem brīnumu, ko mēs nespējam saprast. Un tad Viņš kļuva par Cilvēku un virs zemes veica tūkstošiem brīnumu.

Visbeidzot Viņam labpatika veikt žēlastības pilnu brīnumu, kas nav redzams, bet ir ticams, pamatojoties uz Dieva vārdu. Vai mēs uzdrošināsimies iebilst pret to, darot Viņu par meli un sakot: tagad Viņš ir pateicis kaut ko neiespējamu, kas nevar būt patiess, jo Viņš teica: “Tā ir Mana miesa,” utt. Ak, Kungs, pasargi mūs! Lai Dievs ļauj šādi zaimot tikai lepnajiem gariem par sodu viņu iedomībai.