Svēto vājums

“Ābrahams sacīja: “Es tāpēc runāju, jo domāju, ka šinī vietā nav Dieva bijības un ka viņi nokaus mani manas sievas dēļ.”” [1.Moz.20:11]

Lai gan Ābrahams ir ticības pilns, tomēr šoreiz sava vājuma dēļ ir kritis grēkā un bailēs.

Tātad visupirms jau pašas šīs bailes bija grēks, un, kā jau tas mēdz notikt, šim grēkam drīz vien seko nākamais, proti, Ābrahams melo un māca arī savai sievai melot.

Te rodas vēl kāds jautājums, proti: kādēļ Dievs ļauj savējiem darīt tādus grēkus un pārkāpumus? Uz šo jautājumu var atbildēt, ievērojot, kādas ir pārkāpumu sekas, proti – Dievs tam ļauj notikt tādēļ, lai svēto grēks kļūtu par iemeslu daudzām labām lietām. Jo svētie jeb ticīgie krīt grēkā ne tādēļ, lai ietu pazušanā, bet, lai Dievs varētu tiem bagātīgi darīt labu, apbērdams viņus ar daudz lielākām dāvanām, – kā Rom.8:28 sacīts: “Mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu.” Tas var tikt paskaidrots, norādot, ka pat grēki un trūkumi viņiem nāk par labu.

Bet, kā jau sacīju, mums nāk par labu ne tikai nelaimes, kas mums uzbrūk citu dēļ, bet arī ļaunais, ko mēs paši darām. Jā – tu teiksi – kā gan tas var notikt? Atbilde: tā, ka dievbijīgs cilvēks, redzēdams savu grēku, jūt kaunu un ir satriekts, tā, ka šī grēkā krišana dara cilvēku pazemīgu un mudina viņu dedzīgi un uzcītīgi piesaukt Dievu. Tādēļ Sālamans savās pamācībās (24:16) saka: “Taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā.” Jo dievbijīgie neturpina dzīvot grēkos, bet nopūšas un cieš savu grēku dēļ.

Un mūsu samaitātā daba, kas vēl arvien mīt miesā, liek mums just naidu pašiem pret sevi un līdz ar Sv. Pāvilu sacīt: “Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?” Rom.7:24 jeb grēkiem? Kungs, ņem un sit krustā mūsu miesu! Tā ticība pieaug, miesā vēl esošo grēku un trūkumu veicināta.

Tā Dievs brīnumaini vada savus svētos, – kā Ps.4:4 sacīts. “Šķīstajiem Tu rādies šķīsts savā sirdī, bet no tiem, kas novērsušies, arī Tu novērsies,” Ps.18:27.

Taču tas nav jāsaprot tā, it kā mēs grēku uzskatītu par kaut ko labu. Grēks pats par sevi ir un paliek ļauns, taču pie svētajiem arī grēks kļūst par iemeslu kaut kam labam – kā Ps.8:26 sacīts: “Svētajiem Tu rādies svēts.” Jo viss, ko svētie dara, tiek svētīts, tas ir, arī tad, kad tie, kuri ir taisni un svēti jeb tic un bīstas Dievu, krīt grēkā, viņu ticība tiek stiprināta un vairota. Tā Dievs dara brīnumu lietas savos svētajos.