Esiet modrīgi!

Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. [1.Pēt.5:8]

Apustulis saka brīdinājumu un vēlas mums atdarīt acis. Šos vārdus būtu vērts uzrakstīt ar zelta burtiem. Te redzi, kas ir šī dzīve un kā tā tiek attēlota – mēs tiešām varētu vienmēr vēlēties, kaut būtu jau miruši. Mēs šeit esam velna valstībā gluži kā ceļinieks, kas nonāk kādā vietā, zinādams, ka mājvietas saimnieks ir laupītājs un slepkava. Tādā vietā nonākot, ir jāapbruņojas, cik labi vien iespējams, un daudz gulēt nedrīkst.

Tādi ceļinieki mēs esam šajā pasaulē, kur velns ir tik varens kungs, ka tur savā varā cilvēku sirdis un dara ar viņiem visu, ko vien vēlas. Šī tiešām ir šausminoša aina, ja pareizi to uzlūkojam. Tādēļ Svētais Pēteris grib mūs brīdināt, lai labi sagatavojamies. To viņš dara kā uzticams Kristus apustulis, zinādams, kāds ir velns, kā viņš rīkojas un ko domā.

Visupirms mums jābūt skaidrā prātā – ne tikai miesīgi, bet vēl jo vairāk savā dvēselē.

Tad, ja miesa ir noreibusi, slinka un nolaidīga, tā ir droša zīme, ka dvēsele ir garīga skurbuma varā, tas dos velnam iespēju, pat ja tā pieder tādam, kam ir ticība un gars.

Bet īpaši svarīgi šajā vietā ir pamanīt to, ka apustulis saka: “..velns staigā apkārt..” Viņš nestaigā tavu acu priekšā un neparādās tad, kad esi apbruņojies, bet uzglūn no vienas un otras puses, no iekšienes un ārienes, meklēdams izdevību tev uzbrukt. Šobrīd viņš uzbrūk tā, drīz atkal citādi, drīz vienā, drīz kādā citā veidā, izmantodams dažādas ļaunas viltības, lai tikai varētu tevi pamudiāt krist grēkā.

Lai ikviens uzmanās no tā.