Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām

Kad velns naktī nāk mani mocīt, es viņam atbildu: tagad man ir jāguļ; jo Dieva pavēle un kārtība ir tāda, ka dienā jāstrādā, bet naktī jāguļ.

Kad nu velns tomēr neatstājas un norāda uz maniem grēkiem, es saku: mīļais velns, šo grēku sarakstu es esmu dzirdējis, tomēr esmu izdarījis vēl vienu grēku, kas nav minēts tavā sarakstā, pieraksti arī to! Tas ir manās biksēs – aptin tās sev ap kaklu un noslauki tajās savu muti!

Ja nu velns vēl turpina, smagi apsūdzēdams mani kā grēcinieku, es viņā neklausos, bet saku: mīļais velns, lūdz par mani! Tu pats nekad neko ļaunu neesi darījis un vienīgais esi svēts! Ej pie Dieva un pats iemanto sev žēlastību! Ja gribi darīt mani dievbijīgu, tad es tev saku: ārsts, palīdzi pats sev!

Bet velns ir tāds ļaundaris, kas nepārmet man lielus, negantus grēkus, kā to, ka esmu noturējis mises, nicinājis Dievu utt. Lai Dievs mani no tā pasargā! Ja es domātu par to, cik neganta lieta ir māžošanās ar misi un cik smagi ir grēki pret pirmā galdiņa baušļiem, tad man uzreiz būtu jāmirst.