Lai netiec aplaupīts

.. ja tikai paliksit savā ticībā stipri un nesatricināti un nenovērsīsities no cerības, kas ir dota evaņģēlijā, kuru jūs esat dzirdējusi. (Kol.1:23)

Lai neviens jums nenolaupa cerību, ko esat saņēmuši Evaņģēlijā, saka apustulis. Šie vārdi mums jāliek pie sirds un rūpīgi jāpārdomā.

Evaņģēlijs ir Dieva pestīšanas vēsts pazudušam grēciniekam. Mūsu pestīšanu Jēzus izcīnījis pie krusta, samaksādams mūsu grēku parādu. Evaņģēlijs sludina žēlastības dāvanu, ko Tas Kungs sniedz cilvēkam, kas glābiņu un mierinājumu rod pie Jēzus.

Evaņģēlija vēsts cilvēka sirdī rada ticību un cerību: ticību Jēzum, ka Viņš ir mans Glābējs, un cerību, ka Viņa nopelna dēļ es nākšu Debesu Tēva mājās. Apustulis raksta: lai neviens tev nenolaupa cerību, ko esi saņēmis.

Atcerēsimies šos vārdus! Kad velns mums atgādina par vecajiem grēkiem, izraisot šaubas, mūsu ticība tiek pārbaudīta. Velns cenšas iedvest domu, ka mums nav cerību nonākt mājās pie Dieva.

Dieva vārds māca: neļauj nolaupīt sev cerību! Evaņģēlijs nav tukša un nepamatota cerība, jo tā balstīta uz Kristus pabeigto darbu. Viņš patiesi visas lietas ir darījis labi. “Kas uz Viņu paļaujas, tas nepaliks kaunā.” Tāds ir mūsu ticības pamats.

Pateicoties Jēzus krusta nopelnam, mums ir ticības miers ar Dievu. Bet Jēzus vēlas paveikt vēl kādu īpašu darbu, proti – radīt mūsos atjaunotni un jaunu dzīvību. Neaizmirsīsim, ka mūsu glābšanai seko arī jauna dzīve.

Tomēr cerība nonākt Debesu mājās nebalstās uz Jēzus darbu mūsos, bet vienīgi uz Viņa krusta nopelnu mūsu labā. Savu glābšanu es nevaru balstīt uz savu vājo un nepilnīgo svētdzīvi. Glābjošs un uzticams ir vienīgi Kristus pabeigtais darbs un nopelns.

Neļauj nevienam nolaupīt savu ticību!