Noteikta vieta

“Ābrāms pārstaigāja šo zemi līdz pat vietai, vārdā Sihema, līdz Mamres ozolam; bet tolaik tai zemē dzīvoja kānaānieši. Un Tas Kungs parādījās Ābrāmam un sacīja: “Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi.”” [1.Moz.12:6-7]

Mozus vārdi – ka šajā zemē dzīvojuši kānaānieši – ir sacīti, lai mēs padomātu par briesmīgo postu, kas svešumā sagaidījis Ābrahamu. Viņš nav dzīvojis draugu vidū, bet atradies starp ienaidniekiem un tādiem ļaudīm, kuriem bijusi pavisam citāda reliģija un dievkalpojums. Pēc Noas gribas un padoma šī zeme bija paredzēta dievbijīgajam Šemam, taču Nimroda bērni, kuri no abām pusēm pulkiem vien plūda šurp no Arābijas, ar varu ieņēma Kānaāna zemi; tā nu redzam, ka Baznīcai visos laikos klājas vienādi. Bezdievji to aplaupa un atstāj gluži kailu, tomēr Dievs brīnumainā veidā Baznīcu uztur un aizstāv pret visiem elles vārtiem. [Mt.16:18]

Kad nu Ābrahams kā svešinieks ilgu laiku bija dzīvojis kānaāniešu vidū un cietis viņu pārestības, viņš beidzot visu šo kārdinājumu vidū rod brīnišķīgu mierinājumu, kas neļauj viņam padoties nepacietībai. Jo patiesi – notiek tā: kad mums uzbrūk posts un kārdinājumi, dienas tiek saīsinātas un nāk mierinājums – citādi neviens cilvēks nevarētu iemantot pestīšanu (Mt.24:22). Tādēļ ikviens, kas paliek ticībā, galu galā pieredzēs, ka Dievs savējos nepamet.

Tā nu šeit pirmo reizi tiek norādīta noteikta vieta, kur Ābrahama dzimums atradīs paliekamu mājvietu.