Par nobriedušiem jeb pilngadīgiem kristiešiem

“Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. .. Visi, kas esam pilnīgi, turēsim tādas domas, un, ja jums kādā lietā ir citas domas, tad arī to Dievs jums atklās.” [Fil.3:12, 15]

Dažas reliģiskās kopienas apgalvo, ka kristietis jau šajā dzīvē var būt pilnīgs un viņam vajadzētu būt perfektam. Šāda mācība ir viena no tiem varenajiem maldiem, kas, pēc Pāvila vārdiem, radīsies pēdējās dienās pēc tam, kad cilvēki būs atteikušies no mīlestības uz patiesību. Tomēr šie maldi ir spēcīgs kārdinājums dvēselei. Ikviens domā, ka mācībai, kas pieprasa pilnīgu svēttapšanu, ir jābūt gan labai, gan svētai. Turklāt daudzās vietās paši Raksti runā par kristīgo pilnību. Ja nepieredzējis kristietis neredz neko vairāk kā vārdus “pilnīgs” un “nobriedis”, ko viņš atrod arī Bībelē, tad viņš var viegli noticēt, ka Raksti māca, ka cilvēks var sasniegt pilnīgu svētumu un pilnīgu mīlestību. Tomēr, rūpīgāk papētot, viņš atklātu, ka kristīgā pilnība nenozīmē neko vairāk kā pilnīgo Kristus taisnību, kas katram ticīgajam tiek pieskaitīta no žēlastības. Tādējādi Svētais Pāvils raksta korintiešiem, paskaidrojot, ka viņš pasaulei sludināja tikai nicināto, krustā sisto Kristu, tomēr “Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem*” [1.Kor.2:6]. Viņš šeit runā par tiem ticīgajiem, kuri ticībā ir pieņēmuši krustā sisto un atrod Viņā savu augstāko gudrību. Vēstulē kolosiešiem [2:9-10] tas pats apustulis raksta: “Kristū mājo visa Dieva pilnība miesā, un Viņā arī jūs esat kļuvuši pilnīgi.” Šeit Pāvils paskaidro, kādā veidā kristieši top pilnīgi: nevis paši par sevi, bet drīzāk Kristū jeb ticībā Viņam. Dievs žēlastības dēļ tos Kristū uzskata par pilnīgiem.

Rakstos ir arī vietas, kur daži kristieši tiek saukti par “pilnīgiem” pretstatā citiem. Tā Vēstules ebrejiem [5:12-14] autors raksta: “Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns. Bet pilngadīgiem* pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.” Kad Svētie Raksti runā par nobriedušiem jeb pilngadīgiem kristiešiem, tad tas attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri ir sasnieguši zināmu pieauguša cilvēka līmeni kristīgajās zināšanās, pieredzē, ticībā, mīlestībā un cerībā. Tomēr mēs Bībelē neatrodam nevienu vārdu par kristiešiem, kuri būtu kļuvuši pilnīgi svēttapšanā un mīlestībā. Jānis gan runā par tiem, kas ir pilnīgi mīlestībā, bet, rūpīgi pārbaudot viņa rakstīto, redzams, ka viņš runā nevis par cilvēka mīlestību uz Dievu, bet par Dieva mīlestību uz cilvēku. Cilvēki, uz kuriem viņš runā, ir tie, kas pilnībā paļaujas uz Dieva mīlestību Kristū.

Svētie Raksti neskaitāmās vietās liecina, ka visi cilvēki bez izņēmuma ir grēcinieki un tādi paliek līdz savai nāvei. Salamans saka: “Tiešām, virs zemes nav neviena tik taisnīga cilvēka, kurš darītu tikai labu un nekad negrēkotu.” [Sal.māc.7:20] Ījaba grāmatā teikts: “Kas tad ir cilvēks, ka tas šķīsts pastāvētu un ka no sievas dzimušais būtu taisnīgs? Lūk, pat uz savu svēto saimi Dievs nevar paļauties, pat debesis nav nemaz Viņa paša acīs tik nevainojamas.” [Īj.15:14-15]) Dāvids raksta: “Kas gan apzinās savu nomaldīšanos? Šķīstī mani no manām neapzinātām kļūdām!” [Ps.19:12] Jānis mūs pamāca: “Ja sakām, ka mums nav grēka, mēs maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.” [1.Jņ.1:8] Jēkabs [3:2] raksta: “Jo mēs visi daudzējādi klūpam. Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu.” Visbeidzot, Pāvils saka: “Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.” [Rom.7:18] Un: “Es gan nekā neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots.” [1.Kor.4:4]

Kur tad paliek pilnīgā mīlestība un svēttapšana? Tās nav nekas cits kā entuziasta, kas sevi māna, iztēles auglis. Saskaņā ar svētā Pāvila skaidro mācību arī tie, kas caur Kristu ir nobrieduši jeb pilngadīgi, apliecina, ka joprojām nav sasnieguši pilnību.