Pārpilna pārpilnība

Noklausies šo e-publikāciju

Ka viņi ir pilnīgi viens. [Jņ.17:23b]

Nepietiek, ka viņi ir viens. Viņi jāved līdz pilnībai vienotībā. Tā, it kā Viņš sacītu, ka man ir kādi kristieši, kurus visus jādara par vienu, bet ir kāds trūkums, proti, daudzi no viņiem ir vēl vāji. Vienotība visā būtībā patiešām ir sasniedzama, bet tā pastāv tikai ticībā, un cik daudz tur ir ticības, tik daudz arī pilnības.

Tādēļ Viņš lūdz Tēvu, lai viņi ir pilnīgi, lai pieaug stipri savā ticībā, kas iesākusies, un būtu pilnīgi viens Kristū.

Līdzīgi runā Pāvils: “Viņā arī jūs esat kļuvuši pilnīgi.” [Kol.2:10] Proti, Kristū jums ir pārpilna pārpilnība, un jums vairs nevajag meklēt neko citu.

Tātad, kam ir Kristus, tiek saukts par pilnīgu, tas ir, viņam bagātīgi un pilnīgi ir visi svētību dārgumi, ko vien prāts var iedomāties, un pēc kā vien vērts alkt un ilgoties – mūžīgā dzīvošana, taisnība, gudrība un visas dievišķās svētības. Tādam cilvēkam vairs nevajag neko citu, kā vien būt uzmanīgam un rūpīgam paturot šīs lietas līdz galam.

Šie dārgumi ir mums līdzās un sakrāti vienuviet, bet trauks ir trausls, tādēļ mēs nevaram tos paturēt drošībā tik labi kā mums nāktos. Mēs, kā saka svētais Pāvils: “glabājam šo mantu māla traukos.” [2.Kor.4:7]

Līdz ar to mums ikdienas jāpūlas nerimstošās lūgšanās, nemitīgā sludināšanā un pamācīšanā, cīņā pret visiem pretspēkiem un kārdinājumiem, lai nepazaudētu šos diženos un nenovērtējamos dārgumus, nedz dotu velnam pamatu un izdevību izraut to no mūs rokām. Mums ir jāvelta daudz vairāk uzmanības šo dārgumu sargāšanai un ciešai satveršanai, nepadodoties nekādu briesmu priekšā.