Tukšo trauku trūkums

Un, kad trauki bija pielieti pilni, tad [atraitne] sacīja savam dēlam: “Pasniedz man vēl vienu trauku! “Bet tas viņai atbildēja: “Vairāk neviena trauka nav.” Tad eļļa apstājās plūst. [2.Ķēn.4:6]

Stāsts par atraitni mums rāda Dieva labestību un brīnumaino palīdzību nelaimē.

Tolaik zemi bija piemeklējis bads un viss atraitnes padoms bija mazumiņš eļļas. Taču Dievs ar pravieša Elīsas starpniecību veica brīnumu. Elīsa ieteica atraitnei savākt no kaimiņiem visus tukšos traukus, lai to būtu pēc iespējas vairāk. Kad atraitne no sava eļļas trauka sāka tos pildīt, eļļa plūda un plūda, līdz visi trauki bija pilni. Atraitne teica: dod vēl vienu trauku! Bet dēls atbildēja, ka trauku vairs nav, un eļļa pārstāja plūst.

Bet, ja toreiz būtu vēl vairāk trauku, eļļa taču nepārtrauktu plūst, vai ne? – Nepārtrauktu. Tā beidza plūst tāpēc, ka pietrūka tukšo trauku.

Stāsts ilustrē mūsu attiecības ar Dievu.

Ja nepieciešams, Tas Kungs spēj palīdzēt arī šādā brīnumainā veidā. Dieva palīdzību ir pieredzējis gandrīz ikviens kristietis, kas nācis pie Viņa lūgšanā. Mēs esam lūguši žēlastību un svētību gan sev, gan citiem. Mēs esam lūguši garīgu atmodu un dzīvu ticību mūsu draudzēs. Mēs esam lūguši, lai Dievs nāk un modina jaunai dzīvei aizmigušos. Jā, mēs Viņam esam lūguši daudz ko. Taču kādreiz mēs konstatējam, ka mūsu lielākā nelaime ir “tukšo trauku trūkums”.

Vai saproti, ko tas nozīmē? Dieva svētība pie mums nenāk tikai tādēļ, ka nespējam to saņemt. Nereti draudzes dzīve mūs apmierina un mēs pārmaiņas pat nevēlamies.

Nē, mēs neesam apmierināti, kāds iebildīs. Mēs taču lūdzam garīgu atmodu!

Jā gan, bet vai mēs patiesi to vēlamies? Vai esam norūpējušies, ka tik daudzi vēl dzīvo neticībā? Citiem vārdiem sakot, vai mums ir “tukši trauki”, ko Tas Kungs var piepildīt?

Dievs ir visvarens Valdnieks. Viņš spēj darīt visu, ko vien vēlas un kad vēlas. Tomēr Dievs vienmēr raugās un meklē, vai kāds patiesi ir izsalcis un izslāpis pēc Viņa žēlastības un svētības, lai nāktu palīgā.