Būtiska lasāmviela kristiešiem

“Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību.” [Rom.15:4]

Bez Vecās Derības mēs neko nezinātu par pasaules un sevis sākumu un beigām. Vecā Derība mums atklāj, kā Dievs no nekā ir aicinājis pasauli pastāvēt, kā Viņš to uztur un pārvalda, kā cilvēks tika radīts labs un pēc Dieva tēla, kā cilvēks tika velna kārdināts un krita grēkā un nāvē un kā, jau no paša sākuma tika apsolīts Pestītājs. Vai Jaunā Derība varētu pastāvēt bez Vecās Derības atklāsmēm? Jaunā Derība ir tikai pasludinājums, ka tas, kas ir ticis apsolīts Vecajā Derībā, nu ir piepildījies. Bez Vecās Derības mēs nevarētu būt droši, ka Jēzus ir pasaules Glābējs, kura atnākšana tika apsolīta jau iepriekš. Tur mēs uzzinām, ka Viņš būs Ābrahāma, Īzāka, Jēkaba, Jūdas un Dāvida pēcnācējs. Mēs uzzinām, kad un kur Viņš parādīsies, mēs uzzinām par darbiem, ko Viņš darīs, un ko pravieši ir mācījuši par Viņu. Mēs uzzinām, ka Viņš piedzims no sievietes, būs Jaunavas Dēls un taisnības Kungs.

Bez Vecās Derības Jaunā Derība būtu kā ēka bez pamatiem, kā koks bez saknēm, kā doktrīna bez pierādījumiem un faktiem. Tādējādi, kad Jaunā Derība mums māca par Kristus personu, Viņa darbu un Viņa doktrīnu, mēs to varam viegli pierādīt balstoties Mozus grāmatās, psalmos un praviešos, kas saka: “Ir rakstīts,” un: “Vai jūs neesat lasījuši?” Svētie apustuļi un evaņģēlisti piedāvā Kristus dievišķības pierādījumus no Vecās Derības, kad viņi sludina, ka “tam bija jāpiepildās” un “kā Svētais Gars ir runājis”. Berojieši ir ļoti slavēti Rakstos, jo viņi Pāvila un Sīlas sludināšanu “labprāt uzņēma”, bet tai pat laikā arī “meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot”. [Ap.d.17:11]

Kurš gan vēl var šaubīties par to, ka Vecajai Derībai joprojām ir ārkārtīgi liela nozīme arī pie Jaunās Derības kristiešiem? “Bet,” kāds var iejaukties ar jautājumu, “vai Vecās Derības vēsturē nav stāsti par pilnīgi šausmīgiem grēkiem, ziņojumi par kariem un slaktiņiem un ārkārtīgi detalizēti ceremoniju, aprīkojuma, apģērbu, ēku apraksti, un teicieni, kurus bieži ir grūti saprast? Kā gan tas var būt rakstīts mums, kristiešiem, lai būtu par pamatu Jaunās Derības mācībai?”

Vecajā Derībā aprakstītie briesmīgie grēki nav aprakstīti tikai kā vēsture, bet gan kā nopietns brīdinājums, ka Dievs ir ļoti dusmīgs un soda bērnu bērnus par grēkiem. Taču tur arī lasām, ka Dievs piedod šos grēkus, kad cilvēki tos patiesi nožēlo un nes godīgus ticības augļus. Šo grēku vēsture mums ir dota mūsu pamācībai un labošanai, lai mēs varētu atpazīt, cik liela ir grēkā kritušo cilvēku samaitātība un kā mums ir jālūdz un jācīnās pret to. Kā saka svētais Pāvils, kad ir aprakstījis vairākus smagus grēkus un no tiem izrietošo dievišķo spriedumu no Vecās Derības: “Tas ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.” [1.Kor.10:11]

Stāsti par postošajiem kariem un asiņainām slepkavībām arī ir skaļi liecinieki cilvēces ļaunumam un Dieva dievišķajām dusmām un sodam. Sīki izstrādāto ceremoniju, apģērbu un ēku apraksti ir Jaunās Derības garīgo lietu ēnas, un tie sniedz mums mierinājumu, jo mūsu kristīgā brīvība atbrīvo mūs no šīm smagajām bauslības nastām. Vecās Derības teicienu tumšumam (tas ir, pietiekamas gaismas neesamībai) vajadzētu mudināt mūs pārdomāt, ka tas, kas ticīgajiem bija apslēpts šo grāmatu rakstīšanas laikā, tagad ir atklāts Jaunās Derības rakstos.

Tādējādi mums nav jāšaubās. Viss, kas ietverts Vecās Derības Rakstos, joprojām ir būtiska lasāmviela kristiešiem visos laikos un visās vietās.