Varoņu nespēks

“Skatieties uz iepriekšējām ciltīm un lūkojiet, kas uz to Kungu paļāvies un būtu kaunā palicis? Jeb kas Viņu vienmēr bijies un būtu atstāts?” [Gudr.2:10]

Piemēri, kuros redzam svētu vīru vājumu, mums ir svarīgāki un nes lielāku mierinājumu nekā viņu neparastā spēka un izcilo tikumu piemēri. Vai gan varu kļūt daudz labāks no tā, ka redzu, kā Dāvids nonāvējis Goliātu, lāčus un lauvas?

Šādos varoņa cienīgos darbos es nespēju viņam sekot – tie pārsniedz visus manus spēkus un domas. Šādi izcili darbi slavē spēku, kas piemitis svētajiem – kā drošsirdīgiem, bezbailīgiem varoņiem. Turpretī tad, kad redzam vājumu, grēkus, bailes un kārdinājumus, kas piemeklējuši arī svētos, kad lasu par Dāvida bailēm, nopūtām un žēlabām, tas man sniedz lielu mierinājumu.

Jo es redzu, ka svētie šajās bailēs nav gājuši bojā, nedz pieredzējuši pazušanu, bet smēlušies mierinājumu un iedrošinājumu Dieva apsolījumos; tādēļ es spriežu, ka arī man nav jāzaudē cerības, nedz jākrīt izmisumā.